No ikra līdz āķim

Karpveidīgajām zivīm (karpām, karūsām, raudām u. c.), kas ir siltumu mīlošas, pašreizējā temperatūra ūdenstilpnēs ir par zemu, tāpēc tām sācies mazaktīvais, mazkustīgais periods, kad šīs zivis pat arī mazāk barojas.
Plēsējām - līdakām, asariem, zandartiem, visu gadu ir aktīvs periods, un šīs zivis neizjūt pārmaiņas.
Savukārt lašveidīgajām zivīm daļēji sācies nārsts. Latgales ezeros, kur nārsto sīgas un repši, nārsts ir aktīvāks. Taču tā saucamajās lašupēs, lai gan ūdens temperatūra ir atbilstoša (ap +6 grādiem), nārstu kavē zemais ūdens līmenis, liedzot zivīm pārvietoties. Lielajās upēs, tādās kā Gauja, Salaca, pamatā nārsto laši, savukārt to pietekās, mazākajās upēs - taimiņi (lai gan taimiņi nārsto arī lielākās upēs).
Zivju migrāciju būtiski ietekmē hidroelektrostacijas, bebru dambji un maluzvejnieku aktivitātes.
Iedzīvotāji aicināti iesaistīties, piemēram, upju tīrīšanas talkās, attīrot tās no ūdensaugiem, kas veicina ūdenstilpņu aizaugšanu, un bebru aizsprostiem. Kā arī ziņot par maluzvejniekiem un dabas piesārņotājiem.