Kaut arī lielākajai daļai cilvēku dzīve tiešām labāka nekļūst, vidējie ienākumi aug, tātad ieguvumi no izaugsmes koncentrējas samērā nelielā iedzīvotāju daļā. Drusku nesmalkjūtīgi ieguvējus dalīšu divās daļās - tajos, kuriem to vajag visvairāk, un tajos, kuriem to vajag vismazāk.
Tie, kuriem vajag visvairāk, ir cilvēki, kuri bijuši bez darba. Ja starp politikas mērķiem varētu izvēlēties: ienākumu pieaugums nemainīgam strādājošo skaitam vai stagnējošas algas apvienojumā ar strauju nodarbinātības kāpumu, es izvēlētos otro. Lielākais krīzes radītais sociālais ļaunums ir bezdarbs, jo tas nozīmē ne tikai nabadzību, bet arī darba un sociālo iemaņu zaudēšanu, īpaši augstu emigrācijas risku.
Par laimi, pa otro taciņu ejam strauji. Salīdzinot šo un iepriekšējā gada jūliju, VID reģistrēto valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāju skaits pieaudzis par 3%. Nedomāju, ka ir runa tikai par Rīgu. Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Bičevskas veiktais iespaidīgais pētījums par reģionu ekonomiku (lasāms www.makroekonomika.lv) norāda, ka 2011. gadā nodarbinātība atsākusi augt ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī Vidzemē un Zemgalē.
Kad būs pietiekami augusi nodarbinātība, sāks straujāk augt algas, pagaidām apstākļi uzņēmējus vēl nespiež. Kaut arī daudz dzird par darbaspēka trūkumu, pagaidām vismaz rūpniecības uzņēmumu aptaujas liecina, ka darbinieku trūkums kā izaugsmi ierobežojošs faktors ļoti tālu atpaliek no joprojām nepietiekama pieprasījuma, starpība ir apmēram piecas reizes. Acīmredzot darbiniekus vairākumā gadījumu var atrast, un tas bremzē algu kāpumu. Taču situācija darba tirgū noteikti mainīsies par labu algota darba veicējiem. Iespējams, eirozonas problēmu dēļ izaugsme piebremzēsies, bet atkal pieaugs patēriņa loma ekonomikā. Daudz vairāk cilvēku nodarbina nevis ražošana, bet tērēšana, lai cik piedauzīgi un laikmeta garam neatbilstoši tas izklausītos.
Tagad par tiem, kuri bez papildu ienākumiem varētu gluži labi iztikt, kā varbūt nodomātu liela daļa sabiedrības, - tie ir uzņēmēji. Viņu ienākumi šobrīd aug patiešām strauji. Saskaņā ar IKP datiem darba algu kopsumma šī gada 2. ceturksnī attiecībā pret to pašu laiku pirms diviem gadiem faktiskajās cenās auga par 10,7%, bet kategorija ar jocīgo nosaukumu «darbības koprezultāts un jauktais kopienākums», kas ietver cita starpā uzņēmēju ienākumus, auga par 26,5%. Šāds uzņēmējdarbības ienesīguma kāpums likumsakarīgi veicina arī investīcijas, tāpēc ieguldījumi pamatkapitālā šī gada 1. pusē ir auguši par 28%. Tas var tikai paātrināt darbvietu skaita kāpumu, kam savukārt jāseko straujākam algu kāpumam.
Nesaku, ka valstij nevajag veicināt ekonomikas izaugsmes efektu straujāku izplatīšanos sabiedrībā ar pārdales palīdzību, taču šī izplatīšanās jebkurā gadījumā ir tikai laika jautājums.
* DNB bankas ekonomikas eksperts