Ogles tomēr pārliecinoši saglabā planētas otra nozīmīgākā energoresursa statusu, tikai nedaudz atpaliekot no naftas patēriņa. Ogļu patēriņš audzis galvenokārt attīstības valstīs - par 1,1%, un līdere šajā ziņā ir Indija, kur piedzīvots valsts vēsturē lielākais kāpums. Ķīna tikmēr cenšas atteikties no ogļu izmantošanas, un rezultātā Ķīnā piedzīvots patēriņa kāpums par tikai 0,1%. Savukārt ogļu ieguve pērn samazinājās par 0,7%, turklāt kāpums Indijā un Austrālijā nespēja kompensēt kritumu Ķīnā un Ukrainā.
Atomenerģijas patēriņš pērn pasaulē piedzīvoja kāpumu par 1,8%. Kāpums tika piedzīvots otro gadu pēc kārtas, un pirmoreiz kopš 2009. gada arī palielinājās atomenerģijas daļa pasaules energobilancē, sasniedzot 4,4%. BP atzīmē, ka atomenerģijas ražošanas kāpums Dienvidkorejā, Ķīnā un Francijā pērn pārsniedzis kritumu Japānā, Beļģijā un Lielbritānijā.
Tikmēr hidroenerģijas daļa pērn sasniedza 6,8% pasaules energobilancē, bet tās ražošana pieauga par 2%, turklāt gandrīz tikai uz Ķīnas rēķina (plus 15,7%), kas pārsniedza dažādu apstākļu izraisītu kritumu Brazīlijā (mīnus 5,5%) un Turcijā (mīnus 32%).
Kāpumu pērn piedzīvojusi atjaunojamā enerģija, kas izmantota kā elektrības ieguvei, tā transportam. Elektrības ieguve no atjaunojamiem avotiem (neskaitot hidroenerģiju) pieauga par 12%, tai sasniedzot 6% no visas elektrības ražošanas pasaulē, un līdere šajā ziņā jau piekto gadu pēc kārtas ir Ķīna ar 15,1% izaugsmi. (Globālā mērogā vēja enerģijas ieguve pieauga par 10,2%, bet saules enerģijas ieguve - par 38,2%). Biodegvielas ražošana tikmēr pieauga par 7,4% (plus 144 000 bareli dienā), galvenokārt pateicoties kāpumam ASV, Brazīlijā, Indonēzijā un Argentīnā. Jāpiebilst, ka atjaunojamās enerģijas daļa globālajā kopējā energobilancē ir nedaudz zem 2,5%.