Daudzu Krievijas kinofilmu un seriālu «mačo» M. Porečenkovs 2014. gada rudenī Latvijas nevēlamo personu melnajā sarakstā tika iekļauts pēc tam, kad no Doņeckas separātistu kontrolētās teritorijas kameru priekšā bija ar ložmetēju pašaudījies uz tolaik vēl Ukrainas spēku kontrolētās lidostas pusi.
Par M. Porečenkova iekļaušanu melnajā sarakstā jau dažas dienas pēc notikušā savā sociālo tīklu privātajā profilā paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, savukārt Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļas vadītāja Diāna Eglīte par M. Porečenkovu paziņoja, ka «pēc viņa pēdējām darbībām konflikta zonā pārkāptas starptautisko tiesību normas. Tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, kas ir pats būtiskākais».
Taču izrādās, ka arī Latvijai ir savs «miniatūrais pašmāju Porečenkovs». Par tādu kļuvis Kārlis Lesiņš - Latvijas Televīzijas līgumdarbu veicējs LTV Ziņu dienesta vajadzībām -, kura vadītais uzņēmums arī ir producējis vairākas LTV pārraidītās dokumentālās filmas.
Pozē ar ieročiem
Sociālajos tīklos var atrast virkni fotogrāfiju, kurās K. Lesiņš pozē kopā ar dažādu, arī atklāti teroristisku, bruņotu grupējumu pārstāvjiem, turklāt šajos attēlos arī paša žurnālista rokās ir redzami šaujamieroči. Divos no šiem paša K. Lesiņa sociālajos tīklos ievietotajiem fotoattēliem viņš redzams kopā ar maskotiem vīriem, kurus pats sauc par «Islamic Jihad militāristiem». Vienā no šiem attēliem viņam rokās ir triecienšautene, otrā - granātmetējs.
Vēl citā attēlā žurnālists atkal redzams kopā ar «Islamic Jihad militāristiem» un automātu rokās, vēl kādā - ar šaujamo rokās, pozējot ar «Irākas kurdu armiju pešmerga. Vienīgajiem kaujiniekiem šajā reģionā, kas spējuši veiksmīgi cīnīties ar islāma valsti».
No Latvijas valsts oficiālā viedokļa kurdu zemessargu statuss īsti nav skaidrs, toties par Islamic Jihad kustību gan nekādu šaubu nav - tā ir pazīstama palestīniešu teroristu organizācija. Bieži par teroristiem dēvētie Doņeckas separātisti publiski neizsakās par vēlmi iznīcināt visu Ukrainas valsti, turpretim Islamic Jihad mērķis gan ir skaidri deklarēts - tas ir Izraēlas valsts (ar kuru Latvijai ir diplomātiskās attiecības tāpat kā ar Ukrainu) iznīcināšana un neatkarīgas Palestīnas valsts dibināšana.
Izsakoties Latvijas Ārlietu ministrijas par M. Porečenkovu un Doņeckas separātistiem teiktajiem vārdiem, islāmisko džihādistu mērķis neapšaubāmi ir vēlme graut Izraēlas «teritoriālo integritāti un suverenitāti, kas ir pats būtiskākais».
Taču, taujāts par pozēšanu ar ieročiem rokās kopā ar vispāratzītiem teroristiem, žurnālists K. Lesiņš Dienai taisnojas līdzīgi savam Krievijas «kolēģim» M. Porečenkovam - pirmām kārtām jau «Facebook ir mana privātā sociālā vietne, kurai nav nekādas saistības ar manu profesionālo darbību».
Žurnālists skaidro, ka arī nekādas līdzības ar M. Porečenkovu viņš savā rīcībā nesaskatot, jo «neesmu aktieris un neesmu uz nevienu šāvis».
Kaunīga attieksme
LTV vadības attieksme pret «savu Porečenkovu» visprecīzāk dēvējama par kaunīgu. LTV Ziņu dienesta vadītāja I. Elksne, kura savulaik bija spiesta uzrakstīt atlūgumu pēc tam, kad atklājās, ka viņa līdztekus darbam sabiedriskajā televīzijā vada mediju treniņus privātiem klientiem, nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumu, vai LTV speciālkorespondentiem pasaules karstajos punktos vispār ir kādi definēti un apstiprināti profesionālās ētikas principi.
I. Elksnei nebija atbildes arī uz jautājumu, vai viņa kā LTV Ziņu dienesta vadītāja uzskata par pieļaujamu, ka sabiedriskās TV darbinieks, kura komandējumu apmaksai tiek izmantoti nodokļu maksātāju līdzekļi, pasaules karstajos punktos pozē kopā ar bruņotu grupu kaujiniekiem, turot rokās un, iespējams, arī izmantojot šaujamieročus.
Šo LTV Ziņu dienesta vadītājas nespēju atbildēt izskaidro oficiāls Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) dokuments, kurā minēts, ka, «ņemot vērā NEPLP rīcībā esošo informāciju, ko LTV sniedza NEPLP elektroniskā formā šā gada 22. oktobrī, LTV nav izstrādājusi īpašus profesionālās ētikas standartus korespondentu rīcībai pasaules «karstajos punktos»».
Saskaņā ar NEPLP dokumentu LTV korespondenti tiekot instruēti vienīgi «par tur esošo situāciju, korespondenta darba uzdevumu, iespējamajiem riskiem un rīcības variantiem, lai tos novērstu vai mazinātu».
Savukārt LTV valdes priekšsēdētājs I. Belte, kuram Diena sākotnēji neminēja tieši K. Lesiņa gadījumu, gari aprakstīja dažādus normatīvus, ko ievērojot LTV Ziņu dienests, taču šo aprakstu noslēdza ar apliecinājumu, ka «drošības prasību dēļ ir jāizvairās no jebkāda ieroča un munīcijas ņemšanas rokās pat tur, kur tas būtu pieļaujams no žurnālistiska stāstījuma loģikas viedokļa un nav pretrunā ar ētiku».
Jau pēc tam, uzzinājis, par ko tieši ir runa, I. Belte nākamajā oficiālajā skaidrojumā Dienai mēģināja iespējami norobežoties no K. Lesiņa. Saskaņā ar LTV valdes priekšsēdētāja loģiku nebūt ne uz visām personām, kas veido sižetus sabiedriskās televīzijas ziņu raidījumiem, attiecoties LTV Rīcības un ētikas kodeksa normas.
«Paskaidroju, ka Kārlis Lesiņš nav LTV darbinieks. Līdz ar to viņam LTV nav noteikti darba pienākumi, un viņam tieši nav saistošas LTV Rīcības un ētikas kodeksa normas. Ar K. Lesiņu bija noslēgts autora līgums, saskaņā ar kura noteikumiem viņš kā autors pēc LTV pasūtījuma veidoja atsevišķus sižetus LTV Ziņu dienesta vajadzībām,» skaidro I. Belte, par savu «Porečenkovu» vēl piebilstot: «Šā līguma darbība ir beigusies.»