Un arī, pēc viņu stāstītā, reti kurš ārsts šādu «paldies» atraida. Taču nav arī tā, ka ārsts bieži prasītu pats - tā ir pacienta vēlme, kurai «dāvanas» saņēmējs nepretojas. Tikmēr Veselības ministrijā uzskata, ka situācija uzlaboties varētu, ieviešot e-veselību, taču diez vai tas izslēgtu pacientu lielo vēlmi teikt «paldies».
Morāles vērtības citas
Laikā, kad pensionāre Aiva vēl pati aktīvi strādājusi medicīnā gan ātrajā palīdzībā, gan ambulatorajā pieņemšanā, vecāka gadagājuma cilvēki vienmēr centušies kaut ko ielikt kabatā un Aiva līdz asarām kategoriski atteikusies pacientu doto naudu pieņemt. «Tas bija manī ieaudzināts, ka ņemt no otra cilvēka samaksu par pakalpojumu nevar - tas bija kaut kas ārkārtējs. Tad viņi man nesa ziedus, dāvināja konfektes. Uzskatīju, ka šīs lietas ir nevainīgs uzmanības apliecinājums, un tās es pieņēmu.» Pēc tam strādājot jau privātajā sektorā, Aivai bijis ļoti grūti pierast pie domas, ka par pakalpojumu jāprasa no pacientiem samaksa, bet pamazām tas mainījies. Un te runa nav papildu pateicībām vai kukuļiem naudas izteiksmē, bet par parasto samaksu pret izrakstītu kvīti. Taču tas arī devis ieskatu tajā, cik negodīgi mazs atalgojums ir ārstiem pret to darbu, ko viņi veic, un atbildību par pacientu, ko uzņemas. Līdz ar to šobrīd, kad diemžēl bieži nākas pašai doties vizītēs pie speciālistiem, gulēt arī slimnīcā un pat veikt operācijas, Aivai vienmēr ir apziņa, ka iedota šokolāde vai puķes neko neizteiks, viņu situāciju neuzlabos. Tāpēc Aiva maksā, kaut gan to nevajag un nedrīkst darīt - ieliek naudu kabatā, pabāž zem dokumentu kaudzītes vai atklāti noliek uz galda. Sarunā ar Dienu Aiva skaidro, ka tas nenozīmē, ka šī nauda viņai ir lieka, tā noteikti nav. Turklāt Aiva zina, ka ārsts tāpat darītu savu darbu, tāpat pievērstu viņai uzmanību, bet viņa vēlas pateikties vēlreiz. Līdz ar to lielākajā daļā gadījumu Aiva naudu ārstam kabatā liek pēc procedūras, uzskatot, ka tas vairāk ir labs žests nekā finansiāls atbalsts. Summas neesot tik lielas, lai uz tā rēķina ārsts uzlabotu savu materiālo stāvokli. Pati gan viņa atzīst, ka «tā došana ir drausmīgi nepatīkama procedūra». Pirmajā reizē viņai pat sagriezusies galva un palicis nelabi, bet ar laiku tas uztverts citādi. Kādreiz tas bija morāles pārkāpums, bet nu morāle ir cita.
Drošība pret naudu
Dienas aptaujātie pacienti stāsta, ka tas, kā naudu ārstam iedot, ir atkarīgs no situācijas. Bieži aploksne vienkārši tiek nolikta uz galda, savukārt no ārsta pretī tiek saņemti pateicības vārdi. Esot gan bijuši gadījumi, kad ārsts naudu nav pieņēmis - purinājis galvu un atdevis atpakaļ. Kāds cits pacients, pensionārs Ivars Dienai piebilst, ka vajag banknotes paslēpt kādā skaistā blociņā, taču tā, lai to stūrītis ir redzams un mediķis netīšām neizmet ārā. Savukārt citreiz no ārsta izskan replika, ka šī «pateicība» jau neko neizmainīšot, bet naudu atpakaļ nedod. Lielākā summa, ko Ivars vienā reizē ir devis, ir 100 latu, kas bija pirms smagas operācijas. Tas nodrošinot papildu drošības sajūtu, ka viss būs kārtībā, ārsts pievērsīs lielāku uzmanību, rūpīgāk veiks savu darbu. Arī Aiva atceras, ka kādā reizē blakus gulētāja palātā viņu brīdinājusi, ka anesteziologam noteikti jādod nauda. Pēc tam gan izrādījies, ka konkrētais speciālists ir pazīstams caur paziņām, un uzklausīti arī skaidrojumi par naudas ņemšanu. Anesteziologs skaidrojis, ka no vecākiem cilvēkiem tieši ņem naudu, jo tad paši pacienti jūtas drošāk.
Ivars vēl sarunā piebilst, ka, pēc viņa novērojumiem, 80% ārstu, ar ko viņš ir saskāries, naudu ņem. Vismaz tie ārsti, kas ir gados vecāki, par jaunajiem viņš nezina. Īpaši izteikts tas esot pilsētā, kur viņš dzīvo, bet arī Rīga nav izņēmums.
Savukārt pacientei, pensionētajai skolotājai Dzidrai ir cits viedoklis - viņa nevēlas dot ārstam kukuli vai pateicību, bet izrādīt uzmanību, tāpēc nereti atnes kādu ziedu. Viņai kā skolotājai paticis saņemt ziedus, un tāpat viņa cenšas izturēties pret ārsta profesiju. Tas gan nenozīmē, ka nekad nauda aploksnē ārstam nav dota. Izņēmumi ir tie gadījumi, kad Dzidra jau iepriekš zina, ka ārsts no viņas gaida neoficiālo samaksu. Citreiz pat pats ārsts dodot mājienu: «Ja jums gribas labāku aprūpi, tad...» Savukārt citreiz tas darīts aprēķina dēļ, sagaidot pretī labumus no ārsta puses. Taču ir arī gūta rūgta mācība - maksāts, bet pretī nekas nav iegūts.
Jānomainās paaudzēm
Kā Dienai stāsta Sabiedrības par atklātību Delna direktors Gundars Jankovs, situācija šobrīd uzlabojas un sabiedrība tomēr apzinās to, ka valsts spēj nodrošināt veselības pakalpojumus, un vairs nedod pateicības ārstiem. Taču joprojām ir situācijas, kad pacients nesaprot, ir vai nav jādod pateicība mediķim, ir vai nav izdomātā summa, dāvana adekvāta. Tajā brīdī nereti pacientam ir sakāpinātas emocijas, un viņš uzskata, ka ārsts varētu strādāt vēl labāk, un to stimulēt varētu ar kaut kādu finansiālu atbalstu. Klasiska situācija ir vēlme apiet garo rindu, piemēram, uz kādu izmeklējumu. Citos gadījumos pacienti vēlas lielāku uzmanību, jo pie citiem, iespējams, ārsts dodas biežāk nekā pie viņa. Taču te G. Jankovs rosina aizdomāties par to, ka citiem varbūt arī veselības stāvoklis ir sliktāks un lielāka ārsta uzmanība ir nepieciešamība. Pēc viņa novērojumiem, pateicības dod tieši vecāki cilvēki, un nereti tas ir mantojums no iepriekšējiem laikiem. Līdz ar to esot jānomainās vairākām paaudzēm, lai šo problēmu izskaustu. To arī apliecina Dienas aptaujātie jaunieši - visi atzīst, ka naudu ārstam aploksnē nedotu, ja nu vienīgi kādu šokolādi. Savukārt viņu vecāki vai vecvecāki dodot gan.
G. Jankovs aicina pacientus vairāk ziņot par situācijām, ja no viņiem papildu maksājums tiek sagaidīts, jo ārstniecības iestādes vadībai jābūt ieinteresētai to izskaust. Taču bieži vien iestādes vadība par šādām situācijām nemaz nezina. Citādi ir, ja summas ir ļoti lielas un tā jau ir sistēma. Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša Dienai apliecina, ka viņa nebūtu ieinteresēta šādas situācijas slēpt un, pēc viņas domām, ir izdarīts viss, lai Bērnu slimnīcā maksāšanu ārstam nemaz nepieļautu. Viņa arī reiz saņēmusi pacienta sūdzību, taču aizdomas neesot apstiprinājušās un pacientam tikai licies, ka ārsts no viņa sagaida papildu maksājumu.
Tikmēr veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) uzskata, ka situāciju uzlabos e-veselības ieviešana. Respektīvi, rindas uz valsts apmaksātu pakalpojumu saņemšanu tiks organizētas datorizēti un tāpēc izpaliks «cilvēciskais faktors» rindas ietekmēšanai. Rezultātā mazināsies arī kukuļa došanas risks, jo pretī nebūs iespējams piedāvāt pakalpojumu. Tāpat pacientiem jānodrošina skaidri saprotama informācija, lai viņi saprastu, par ko ir jāmaksā un par ko nē, vienlaikus pakāpeniski palielinot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.