Nav viegli arī citur
Uzņēmuma Karavela vadītājs Andris Bite atklāj, ka pēdējo gadu veiksme Krievijas tirgū nozari esot iemidzinājusi, tomēr pārmetumi par nespēju pārorientēties neesot korekti. «Ilgus gadus Krievijā mūsu zivrūpniecība bija kā vērtība - gan mūsu preces, gan brendi. Nozare pelnīja labi. Protams, šāds stāvoklis, vienalga, vai tā būtu Krievija, vai Amerika, iemidzina. Tas noved pie tā, ka tev pastāvīgi ir viens tirgus, kurā tu dominē. Man nepatīk, ka tiek izteikti pārmetumi par to, ka jau sen bija jūtams problēmu tuvums sadarbībā ar Krieviju. Ja viņi pērk lielos apjomos, kāpēc lai mēs nepārdotu? Tikai tāpēc, ka tur briest problēmas?» viņš retoriski jautā, paskaidrojot, ka daudzi uzņēmumi nebija motivēti meklēt kaut ko jaunu. Jaudas bija noslogotas, cilvēkiem bija darbs, nodokļi tika maksāti, bija peļņa. «Alternatīvus tirgus meklēja tikai tie, kas bija spiesti to darīt. Arī mēs meklējām, un tieši tāpēc mūsu uzņēmumam patlaban notiekošo pārdzīvot ir vieglāk.» Krievijas tirgus Karavelai veidojis apmēram 15% no apgrozījuma. Līdz ar tā zudumu uzņēmumam samazinājušies ienākumi, tomēr zaudējumus tas necieta. Karavelai nācies pārorientēt izmaksas, sortimentu un aktīvāk pārdot citos virzienos.
Pārdošanas apjomus zivsaimniecībā Krievija ietekmējusi tikai daļēji. Lielākās problēmas uzņēmumam radījis valūtas kritums tādās valstīs kā Kazahstāna, Uzbekistāna un Azerbaidžāna.
«Viss Vidusāzijas reģions kopā ar Krieviju un Ukrainu pagājušajā gadā mums veidoja apmēram 40% no apgrozījuma, kas nav maz. Krievija pazuda vispār, Ukraina praktiski apstājās, jo tur gāja vaļā elle, nevienam nav naudas. Vidusāzijā apjomi strauji samazinājās, jo tiklīdz devalvējās valūta, tā visas importa preces kļuva dārgākas. Cilvēkiem ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie jaunām cenām,» atklāj A. Bite.
Šprotes Japānā
Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits norāda, ka pagaidām vēl ir grūti prognozēt, cik veiksmīga būs cīņa, lai mūsu šprotu eksportu izplestu ārpus tradicionālajiem tirgiem. Arī patlaban apjomi ir salīdzinoši labi - šprotes tiek eksportētas uz 55 valstīm. Viens no virzieniem ir Ķīna, par ko jau labu laiku tiek daudz runāts. Tomēr interesanti, ka mazāk apspriestajā Japānas tirgū pārdošanas apjomi ir krietni lielāki, turklāt ar katru gadu tiem ir izteikta tendence pieaugt.
«Skaidrāk par rezultātiem varēsim parunāt pēc diviem gadiem. Arī par Ķīnu - viss atkarīgs, cik ļoti ķīnietis būs gatavs mainīt savus ēšanas paradumus. Tagad mēs redzam milzīgu potenciālu - Ķīnas pirktspējīgā daļa vairāk nekā jebkad mēģina atklāt visu jauno, tajā skaitā arī eiropeisko.»
Zaļā gaisma sardīnēm
D. Šmits nozari aicina vairāk domāt arī par jaunām ražošanas iespējām, ko sniedz Baltijas jūra. Piemēram, reņģes un brētliņas var izmantot sardīņu ražošanā, kas patlaban ir ļoti populārs produkts Rietumeiropā, ASV un Kanādā.
«Sardīnes ir šprotēm līdzīgs produkts. Tās pārstrādā un pako teju identiski. Atšķirība tikai tāda, ka tās netiek tik ļoti kūpinātas. Ja pirms trim gadiem bija jautājums, kā šādu produktu dabūt gatavu, tad tagad var teikt, ka esam līdz tam tikuši,» atklāj D. Šmits.
Asociācijas vadītājs aicina vērst uzmanību uz vēl kādu vēl neapgūtu iespēju, proti, mūsu zivrūpnieki varētu pārstrādāt arī tādas zivis, kas nav nozvejotas Baltijas jūrā. «Tas viss ir iespējams. Kāpēc Itālija un Spānija var pārstrādāt tunci, lai gan to pie saviem krastiem neķer?» retoriski vaicā D. Šmits.
Jāatgādina, ka Krievija 4. jūnijā noteica pagaidu ierobežojumus visas Latvijā ražotās zivju produkcijas ievešanai. Krievijas Pārtikas uzraudzības inspekcija savu rīcību skaidroja, piesaucot pārkāpumus, tomēr pat nozarē neslēpa, ka, visticamāk, tas bijis politisks manevrs.
Īsi pēc tam valdība atbalstīja grozījums, kas nozares uzņēmumiem ļāva pieteikties atbalstam un kredītprocentu daļējai dzēšanai. Lai atvieglotu stāvokli, Lauku atbalsta dienests izsludināja projektu iesniegšanu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta saņemšanai. Kopējā finansējuma summa līdz 2020. gadam plānota 800 000 eiro apmērā.
Oktobrī Pārtikas un veterinārais dienests paziņoja, ka Krievija būtu gatava uzņemt mūsu zvejas produktus pēc atkārtotām pārbaudēm. Tiesa gan, lielvalsts izvirzījusi vēl papildu prasības, un, kā norāda eksperti, tas ir pārāk vājš signāls, lai varētu cerēt uz pozitīvu attīstību.