Pirmajā prezidentūras termiņā B. Obamam bija vēsas attiecības ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, bet Izraēlas sabiedrībā viņu uztver kā ebreju valstij visu laiku nedraudzīgāko ASV prezidentu.
Savukārt palestīnieši necer, ka B. Obamas vizīte dos pozitīvu grūdienu virzībai pretī Tuvo Austrumu miera līgumam. Viņuprāt, ASV prezidents ir pārāk labvēlīgs Izraēlai, lai piespiestu Telavivu atkal sēsties pie miera sarunu galda.
Jāatgūst ebreju ticība
Pirms četriem gadiem, pirmo reizi stājoties ASV prezidenta amatā, B. Obama kā vienu no savām prioritātēm pasludināja centienus panākt mieru Tuvajos Austrumos. Diemžēl viņa iecere neīstenojās. Vēl vairāk - miera sarunu process nonāca daudz dziļākā strupceļā.
Baltā nama saimniekam šajos gados bijušas nopietnas domstarpības ar Izraēlas labējo premjerministru B. Netanjahu par nepieciešamību apturēt vai ierobežot jaunu ebreju apmetņu būvniecību okupētajās Rietumkrasta teritorijās, kurām nākotnē vajadzētu kļūt par jaunās palestīniešu valsts sastāvdaļu.
B. Netanjahu pārmetis B. Obamam, ka viņš ieņem pārāk pasīvu pozīciju attiecībā pret Irānu, kuras kodolprogramma satrauc Izraēlu, kuru irāņi ir pasludinājuši par savu ienaidnieku numur viens. B. Netanjahu pirms ASV prezidenta vēlēšanām nekautrējās izteikt publisku atbalstu B. Obamas sāncensim no Republikāņu partijas Mitam Romnijam, kurš kritizēja B. Obamu par novēršanos no Izraēlas.
Tādēļ nav pārsteigums, ka vairākums Izraēlas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret ASV prezidentu. Tikai 10% izraēliešu ir labvēlīga attieksme pret B. Obamu, liecina aptauja, ko pagājušajā nedēļā publicēja Izraēlas laikraksts Maariv.
Analītiķi uzskata, ka B. Obamas vizītes mērķis Izraēlā ir apliecināt ebrejiem, ka ASV ir viņu tuvākais draugs, kam rūp sabiedrotā drošība, jo īpaši brīdī, kad Rietumiem ir saasinātas attiecības Irānu un Sīrijas pilsoņkarš apdraud reģiona stabilitāti.
Par vizītes centrālo notikumu vajadzētu kļūt viņa uzrunai studentu auditorijai Jeruzalemē. «Obamam ir jāuzrunā cilvēku emocijas, jo šeit ir zudusi ticība mūsu attiecībām ar Savienotajām Valstīm,» studenta Itaja Bara teikto Izraēlas Armijas radio citē Reuters.
Jāpārtrauc celtniecība
Ceturtdien ASV prezidenta delegācija ieradīsies Rietumkrasta pilsētā Rāmallā, lai tiktos ar palestīniešu līderi Mahmūdu Abāsu. Iespējams, iegūt palestīniešu uzticību viņam būs grūtāk nekā uzlabot attiecības ar Izraēlu.
Baltais nams ir paziņojis, ka B. Obama Tuvo Austrumu apciemojuma laikā nenāks klajā ar jaunām miera iniciatīvām, tādēļ palestīnieši ir pārliecināti, ka ASV līderis negrasās izdarīt spiedienu uz Izraēlu, kas, viņuprāt, ir nepieciešams, lai iepūstu dzīvību miera sarunās, kas pēdējos četros gados atradās strupceļā.
«Obama uz šejieni brauc Izraēlas, nevis mūsu dēļ,» palestīniešu zemnieks Mohammeds Albuzs sacīja aģentūrai AP. «Obama tāpat kā viņa priekšgājēji atbrauks un aizbrauks, neko neizdarījis.»
Palestīnieši uzskata, ka ASV prezidents baidās vērsties pie Izraēlas ar prasību pārtraukt apmetņu celtniecību Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē. «Mēs aiz slēgtām durvīm viņam teiksim to pašu, ko sakām publiski. Nav noslēpums, ka veiksmīga miera procesa nodrošināšanai pilnībā ir jāiesaldē apmetņu būvniecība,» apgalvo M. Abāsa padomnieks Nabils Šaats. «Izraēlieši turpina celtniecību uz mūsu zemes, vienlaikus apgalvojot, ka vēlas ar mums runāt par šo zemi.»
Pašlaik apmetnēs Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē dzīvo vairāk nekā pusmiljons ebreju. Palestīnieši ir pārliecināti, ka apmetņu paplašināšana padara aizvien neiespējamāku divu valstu risinājumu.