Valsts pārvaldes komunikāciju un tai pieejamos resursus šobrīd var salīdzināt ar karalauku, kurā cīnīties sūta pēc krīzes perioda iestādēs palikušos komunikācijas speciālistus bez jebkādiem taktiskiem risinājumiem un ieročiem. Viņi saņem pārmetumus gan no žurnālistiem, gan no sabiedrības, kā arī no savas vadības par nemitīgiem zaudējumiem cīņā par sabiedrības informētību un aktuālu valdības lēmumu skaidrošanu. Komunikācijas tehnoloģijas nemitīgi attīstās, un privātās kompānijas dinamiski izmanto digitālo risinājumu piedāvātās iespējas. Valsts pārvaldes komunikācijas speciālists, kura vienīgais ekipējums ir preses relīze, informācija mājaslapā un preses konference, ir nolemts zaudējumam cīņā par sabiedrības uzmanības piesaisti.
Cēlonis šai bēdīgajai situācijai ir greizā izpratne par komunikācijas lomu. Bieži vien nākas dzirdēt amatpersonu apgalvojumus par sniegtajām neskaitāmajām intervijām medijiem, tādējādi uzskatot, ka sabiedrībai jākļūst informētākai. Tāpat komunikācijas efektivitāte tiek mērīta nevis ar sabiedrības apmierinātību, bet gan ar «saražotās» informācijas daudzumu. Un pats galvenais - pieprasīts finansējums un resursi komunikācijas aktivitātēm tiek uzskatīti par nekaunību. Vienlaikus starptautisko institūciju un citu valstu valdību prakse ieguldīt resursus nozīmīgu prioritāšu komunikācijā netiek uzskatīta par neparastu uzņēmumu.
Tāpat bijām gatavi apjomīgām investīcijām sabiedrības atbalsta panākšanai referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, plānojam nozīmīgus resursus eiro ieviešanas komunikācijai un Latvijas prezidentūrai ES Padomē. Bet kur paliek investīcijas nacionāla līmeņa un Latvijas iedzīvotājiem aktuālu jautājumu komunikācijā? Vai nodokļu maksātājs nav pelnījis saņemt saprotamu un mūsdienīgu komunikāciju par mantiskā stāvokļa deklarēšanu, izmaiņām nekustamā īpašuma nodoklī, pensijas vecuma paaugstināšanu un iespējām atgriezties Latvijā no emigrācijas? Vai Latvijas sabiedrības ilgtspējīgas labklājības labad nav jāceļ sabiedrības izpratne par nodokļu maksāšanas nozīmīgumu? Vai Latvijas nākotnes attīstības labā nav jāvelta resursi un pūles emigrācijā dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju uzrunāšanai par darba iespējām, bērnu iekārtošanu skolās un bērnudārzos, dzīvesvietas deklarēšanu? Pēckrīzes periodā šādu aktuālo tēmu ir desmitiem, un visās nozīmīga loma ir profesionālai un mūsdienīgai komunikācijai, kuras pamatā ir cieņa un izpratne par indivīda un sabiedrības vajadzībām un informācijas uztveri.
Šo skumjo ainu varētu risināt, panākot vienošanos, ka Saeimas vai valdības pieņemtais lēmums, kas būtiski ietekmē lielas daļas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, stājas spēkā tikai tad, kad ir piedāvājums plānotai, laicīgai un efektīvai komunikācijas kampaņai. Katrai mērķauditorijai ir jāpiedāvā tai ērts un uzrunājošs risinājums - piemēram, vienkāršs un skaidrojošs teksts par izmaiņām nekustamā īpašuma nodoklī uz pašvaldības izsūtītā rēķina, infografika, speciālistu atbildes pa uzziņu tālruņiem, atbildes sociālajos medijos, un tā varētu turpināt ar citiem piemēriem. Valsts pārvaldes komunikācijā jāizkāpj no tradicionālās vienvirziena komunikācijas īstenošanas komforta zonas uz moderno daudzvirzienu komunikāciju - sociālajiem medijiem, mobilajām aplikācijām un citām tehnoloģijām.
Par spīti «0» vai nelielajam finansējumam, uz pašiniciatīvas pamata Valsts kanceleja ievieš jaunus, modernus risinājumus komunikācijā - jau pusgadu pirms katras valdības sēdes žurnālisti apmeklē mediju brīfingus par valdības sēdes darba kārtības jautājumiem, kopā ar žurnālu IR veidojām infografiku par valdības 100 dienās padarīto, plaši izmantojam bezmaksas iespējas sociālajos medijos - tvītojam no valdības sēdē, izmantojam video iespējas youtube.com. Esam bijuši arī iniciatori Latvijas oficiālās Facebook lapas izstrādei. Tāpat ieviesām bezmaksas informācijas tālruni valdības mājā. Ir arī citi pozitīvi piemēri, kur iestādes rīkojas un cenšas izmantot modernus ieročus, - pozitīvais VSAA komunikācijas piemērs Krājbankas krīzes gadījumā, IeM un PMLM modernā pieeja komunikācijai, rīkojot jautājumu un atbilžu sesiju twitter par aktuālo tēmu - eID kartēm -, un daudzi citi.
Pārmaiņas valsts pārvaldes komunikācijā nevarēs panākt tikai ar papildu finanšu resursiem. Būtiski ir mainīt arī valsts pārvaldes un amatpersonu darbību, kļūstot par klientorientētiem, atvērtiem un sabiedrībai pieejamiem speciālistiem. Ne tikai politiķiem, bet arī ierēdņiem ir jāatzīst līdzšinējās kļūdas, jāapņemas ieviest izmaiņas un tādējādi jānopelna sabiedrības cieņa un uzticība. Pārmaiņas jāīsteno visā valsts pārvaldes sistēmā, īpaši padotības iestāžu līmenī. Valsts pārvaldes komunikācijā kopumā aktīvāk jāiesaistās ierēdniecībai, kas ir nozaru eksperti un valsts interešu aizstāvji. Ierēdņiem ir jāiemācās runāt cilvēcīgā valodā - jāspēj sniegt pārdomātas, skaidras un saprotamas atbildes, lai izskaidrotu un palīdzētu iedzīvotājiem. Valsts pārvaldes ekspertiem jāiemācās komunicēt ar lielāku dinamiku, profesionālismu un kalpošanu sabiedrības labā. Padotības institūcijām jāpārtop no represīvām un kontrolējošām iestādēm par pakalpojumu sniedzējiem.
Šobrīd ministrijās un to iestādēs nodarbināti 59 tūkstoši strādājošo, un ikviens no tiem ar savu saziņu īsteno valsts pārvaldes komunikāciju. Ja lielākā daļa speciālistu savā ikdienā parādīs profesionālas, atvērtas un klientorientētas darbības standartus, tad arī valsts pārvaldes komunikācija būtiski uzlabosies. Atvēlot resursus mūsdienīgai valsts komunikācijai, tiks apliecināta lēmumu pieņēmēju un īstenotāju cieņa pret ikvienu iedzīvotāju.
* Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja