Liela daļa krājkontā
Patlaban dzīvojam zemu procentu likmju laikmetā, un, kaut arī, augot iedzīvotāju ienākumiem, parādās lielāks brīvo līdzekļu apjoms, ko varētu izvietot depozītā, pēc gada procentu ienākumi būs tik zemi, ka jādomā, vai vērts to darīt. Laikraksts Diena izvērtēja banku piedāvātos noguldījumu risinājumus un secināja, ka, piemēram, ieguldot krājkontā, pēc gada iespējams saņemt pavisam mazu summu. Šī noguldījuma veida procentu likme bankās vidēji ir 0,03-0,1%. Taču nedrīkst aizmirst arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu, kas jau tā mazo peļņu samazina vēl vairāk. Tā, piemēram, ja klients bankā nogulda 1000 eiro ar pašreizējo gada likmi 0,03%, tad pēc gada viņš procentu maksājumos saņems vien 0,27 eiro, jo vēl trīs centi būs jāatvēl IIN 10% apmērā maksāšanai. Šī depozīta priekšrocība gan ir tāda, ka to var papildināt jebkurā laikā, piemēram, no algas atliekot konkrētu summu, kā arī, ja rodas akūta nepieciešamība pēc finansēm, pieprasot visu summu, to pēc nedēļas bez jebkādu soda naudu maksāšanas par līguma laušanu saņemt atpakaļ kontā.
Ieguldot naudu termiņnoguldījumā, procenti būs nedaudz augstāki, taču daļā banku aizvien summa, ko par 1000 eiro noguldījumu uz gadu cilvēks saņems gada beigās, būs zema, jo kredītiestāžu piedāvātā procentu likme nereti ir tikai 0,1%. Rezultātā pēc gada cilvēka kontā ieripos papildu 0,91 eiro, jo uzkrāto procentu summa ir 1,01 eiro, bet IIN - 10 centu. Šīs likmes ir dažādas, un atsevišķās bankās par termiņnoguldījumu iespējams saņemt arī 0,5-1% gadā.
Vēl viena iespēja, ko bankas piedāvā klientiem, ir tā saucamie dinamiskie depozīti, kuru procentu lielums ir atkarīgs no kādu konkrētu ārvalstu uzņēmumu akciju cenu izmaiņām. Šajā gadījumā noguldītājs uzņemas tikai risku neiegūt nekādus procentu ienākumus, bet jebkurā gadījumā atpakaļ saņems ieguldīto naudas summu. Taču, ja kompānijām gada laikā veicas labi un cenas aug, ir iespēja iegūt augstākus procentu ienākumus nekā diviem iepriekšminētajiem noguldījumu veidiem. Lielākās bankas regulāri izsludina šādu depozītu akcijas.
Alternatīva - citi
«Ņemot vērā zemās likmes, daļa noguldītāju patlaban vērtē alternatīvas, kas paredz iespējas pievienot riska elementu kā piparus pie pusdienām potenciāli labāka rezultāta nodrošināšanai,» novērojis Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas vadītājs Reinis Jansons. Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju konservatīvo attieksmi pret risku, vairums izvēlas tradicionālos risinājumus, piemēram, termiņdepozītu, krājkontu vai vienkārši norēķinu kontu. Tieši pēdējais šobrīd ir izteikts līderis un no 10 miljardiem eiro kopējā rezidentu noguldījuma apmēra bankās tas aizņem 70%. Tas nozīmē, ka cilvēki savu naudu vienkārši tur kontā, nevis izmanto kādu noguldījumu produktu. Atlikušie trīs miljardi sadalās dažādos termiņa risinājumos. R. Jansons min, ka relatīvi mazs aizvien vēl ir uzkrājumu apjoms alternatīvos risinājumos, kaut gan šo ieguldītāju apjoms arvien pieaug. Ja mājsaimniecības Latvijas bankās glabā nedaudz virs pieciem miljardiem eiro, tad, piemēram, uzkrājošās apdrošināšanas risinājumos ieguldīts teju 20 reižu mazāk.
Iegūt ar IIN
Cilvēkiem, kuri patlaban sāk veidot uzkrājumus vai to summa ir samērā neliela - līdz 1000 eiro, ieteicams pievērst uzmanību tādiem ieguldījumiem, kas ir piesaistīti finanšu instrumentiem un piedāvā IIN atvieglojumus - piemēram, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana vai pensiju 3. līmenis. Nordea bankas Ieguldījumu nodaļas vadītāja Latvijā Anželika Dobrovoļska skaidro, ka tie ir ilgtermiņa uzkrājumu produkti ar vidēju riska pakāpi, tomēr ir samērā konservatīvi un sniedz labas peļņas iespējas arī nodokļu atvieglojumu dēļ. Gan pensiju 3. līmenī, gan uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā var iemaksāt līdz 10% no gada bruto ienākumiem, izmantojot maksimālos valsts nodokļu atvieglojumus. Uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā līdzekļus varēs izņemt pēc pieciem gadiem, bet ir noteikta minimālā summa, kas ir jāinvestē uzkrājuma polisē, savukārt, noguldot 3. pensiju līmenī, ieguldīto summu varēs saņemt, tikai sagaidot noteiktu vecumu.
R. Jansons min piemēru: «Ieguldot 1000 eiro uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, valsts atbalsts vien veidos 230 eiro nodokļu atvieglojumu veidā, ja ieguldījums noturēts vismaz piecus gadus.»
Savukārt cilvēkiem, kuri uzkrājuši lielākas summas - virs 1000 eiro -, tomēr nevēlas produktus bez pamatkapitāla garantijas, Nordea eksperte iesaka veidot dažādu produktu portfeļus, izvēloties termiņnoguldījumus kapitāla saglabāšanai un īstermiņa vajadzību finansēšanai un kombinējot tos ar, piemēram, strukturētām obligācijām ar pamatkapitāla garantiju vai ieguldījumu fondu modeļa portfeļiem. Šādi produkti parasti ir krietni komplicētāki, tāpēc veidot ieguldījumu produktu portfeli, kas ir piemērots un atbilst klienta riska uztverei, varētu būt sarežģīti. Līdz ar to šajā gadījumā ieteicams izmantot profesionāla konsultanta palīdzību.
Vilinoši, bet riskanti
Daļa banku piedāvā noguldīt naudu arī valūtās, kurās var saņemt lielāku peļņu, taču viss nav tik rožaini, kā izskatās sākumā, jo to vērtībai pastāv liels svārstību risks, kas nozīmē, ka noguldījuma laikā konkrētās valūtas vērtība var ievērojami mainīties, galu galā radot zaudējumus, un noguldījuma termiņa beigās, konvertējot to uz eiro, noguldītājs saņems vēl mazāku summu, nekā bija ieguldījis. Šāda valūta, ir, piemēram, patlaban svārstīgais rublis. Gada procentu likme depozītiem rubļos pašreiz vidēji ir 5-7%, taču daudzas bankas šo valūtu nepieņem, ņemot vērā pastāvošo risku. Noguldot naudu dažādās valūtās, jārēķinās ar to, ka uzkrājuma vērtība var mainīties, mainoties valūtas vērtībai, skaidro SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke. Tas var būt gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmējošs faktors. Valūta ir viens no vissvārstīgākajiem aktīviem, līdz ar to jārēķinās, ka augstie procenti, kas tiek maksāti par noguldījumu, var tikt ietekmēti vienā vai otrā virzienā, mainoties valūtas vērtībai tirgū. Apsvērt ieguldījumu citās valūtās ir vērts tad, ja tas ir viens no ieguldījuma veidiem un tādējādi tiek dažādots noguldījumu/uzkrājumu portfelis vai ir plānots tērēt šo naudu attiecīgi izvēlētajā valūtā.
Tradicionālās noguldījumu valūtas ir eiro vai dolāri - likmes šiem depozītiem ir līdzīgā līmenī. Ieguldot termiņnoguldījumā mārciņās vai Zviedrijas kronās, procentu ienākumi būs lielāki - gadā par to var saņemt aptuveni 0,4%. Šajā gadījumā valūtas svārstību risks nebūs tik liels kā minētajām valūtām.