Par zālēm pārmaksājam sešus miljonus gadā

Jāsāk domāt par vienotiem Baltijas valstu zāļu iepirkumiem, ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās.
Līdzīgi kā vairākās ES valstīs, jānosaka, ka ārsts receptē ieraksta nevis konkrētu zāļu nosaukumu, bet gan ķīmisko formulu. Tas nozīmē, ka aptiekā varam prasīt lētākās zāles ar šādu ķīmisko sastāvu. Veselības ministrijas dati rāda, ka pērn tikai 1,4% gadījumu pacientam aptiekā izsniegtas citas, lētākas zāles, nekā norādīts receptē.
Veicināt zāļu paralēlo importu. Tas nozīmē, ka lieltirgotājs medikamentus lētāk iepērk citā ES valstī un pārdod Latvijā. Teorētiski tas ir atļauts, taču Latvijā nav sevišķi populārs biznesa veids, jo nepieciešamo dokumentu nokārtošana aizņem daudz laika un naudas. Diena jau rakstīja, ka pērn, izmantojot paralēlo zāļu importu, firma Elpis ar lētākām cenām uzvarēja Latvijas Infektoloģijas centra rīkotajā iepirkumu konkursā par HIV/AIDS ārstēšanai nepieciešamo zāļu piegādi. Pēc līguma noslēgšanas atklājās, ka Elpis nav nokārtojis visas nepieciešamās atļaujas zāļu paralēlajam importam, tādēļ Infektoloģijas centrs līgumu lauza un noslēdza ar otrās vietas ieguvēju firmu Jelgavfarm. Pēc notikušā Infektoloģijas centrs necentās noskaidrot, kā Elpis bija izdevies piegādāt zāles lētāk.
Noteikt, ka lieltirgotājiem nedrīkst piederēt aptieku ķēdes.
Piešķirt lielāku valsts finansējumu kompensējamajiem medikamentiem.