Kādas ir sajūtas pirms kārtējā kvalifikācijas cikla?
Vienmēr ir patīkami atgriezties izlasē. Tagad ir jauns atlases cikls, un mēs, protams, gaidām no tā tikai to labāko. Ceram gūt labus rezultātus. Jau no pirmās spēles gribam parādīt, ka esam nopietni sagatavojušies, un gribam kvalificēties pasaules čempionātam.
Pieminēji sapni par kvalificēšanos Pasaules kausam. Cik reāli, tavuprāt, ir iekļūt grupas labāko divu komandu pulkā?
Grupa nav tā vieglākā. Portugāle ir Eiropas čempione, ungāri parādīja sevi no labākās puses, izejot no grupas. Turklāt viņiem Euro 2016 grupu stadijā bija augstāka vieta nekā Portugālei. Šveiciešiem ir gados jauna komanda. Redzēsim, kā būs! Centīsimies atņemt punktus arī šīm komandām. Ja gribam kvalificēties Pasaules kausam, ir jāuzvar arī šīs komandas.
Vispirms gan būs spēles ar grupas nomināli vājākajām komandām: Andoru un Fēru salām.
Pirmā spēle būs ļoti svarīga. Jāsāk ar uzvaru. Es nedomāju, ka mums būs ļoti viegli apspēlēt Andoru. Mēs ļoti nopietni gatavojamies šai spēlei. Spēļu kalendārs sniedz iespēju kvalifikāciju sākt ar uzvarām, un mums tas jāizmanto.
Iepriekš vienmēr tika mēģināts spēļu kalendāru sastādīt tā, lai sāktu kvalifikācijas ciklu pret favorītiem, kuriem klubu sezonas sākumā vajadzētu būt vēl ne tai labākajā gatavībā. Šoreiz ir citādi. Vai tā būs labāk?
Mūsu izlasei spēlēšana pret favorītiem klubu sezonas sākumā, beigās vai vidū nedod nekādas priekšrocības. Mēs neskaitāmies futbola lielvalsts. Mums pret visām izlasēm ir grūti spēlēt. Pret spēcīgākajām komandām vienmēr neklājas viegli: vai tas būtu pēc klubu sezonas vai pirms, vai tās gaitā. Neesam kā Vācija, kas var paļauties uz meistarību. Mums jācīnās laukumā, un tikai tādā gadījumā varam cerēt uz panākumu.
No kā jāuzmanās pirmajās spēlēs ar Andoru un Fēru salām? No pretinieku nenovērtēšanas?
Nē, nekādas nenovērtēšanas noteikti nebūs no mūs puses. Bet pretinieki varēs spēlēt atraisītāk, jo viņiem nebūs tāda spiediena mačos ar mums par rezultāta gūšanu. Mums šajās spēlēs jāuzvar, un tāpēc mums varbūt būs mazliet lielāka atbildība par rezultātu.
Laukuma spēlētājiem esot vieglāk spēlēt no pirmā numura pozīcijām vai ar līdzīgu bumbas kontroli abām komandām. Kā ir vārtsargiem?
Ir grūti, ja tavu vārtu četrstūrī katru otro minūti lido bumbas. Ja visu laiku esi spēlē, tad ir vieglāk. Man pašam ir labāk, ja biežāk jāiesaistās spēlē, nevis visu laiku jāstāv bez darba.
Vai mačā ar Andoru būsim favorītu lomā?
Mums jābūt favorītiem, jo spēlētāju ziņā esam spēcīgāki par viņiem. Bet spēlēsim izbraukumā, turklāt pirmajā mačā atbildības slogs mums būs smagāks. Varbūt neesam izteikti favorīti, taču esam spēcīgāki. Un tas jāpierāda laukumā.
Esi kaut ko dzirdējis par Andoras mājas spēļu laukuma kvalitāti?
Es atceros, ka spēlējām pret viņiem draudzības spēli uz normāla laukuma. Tagad viņiem laikam ir mākslīgais segums, ja?
Turklāt ne tas labākais.
Diez vai būs sliktāks nekā Gibraltārā.
Varētu būt kaut kas līdzīgs.
Es nezinu, kāpēc UEFA un FIFA atļauj spēlēt uz tādiem laukumiem. Jābūt kaut kādiem seguma kvalitātes ierobežojumiem. Tas jau ir gandrīz tas pats, kas spēlēt uz šī paklāja (norāda uz viesnīcas paklāju, kādi izplatīti lielveikalos pie ieejas durvīm).
Atskatoties uz iepriekšējo kvalifikācijas ciklu, vari nosaukt, kuros ielaistajos vārtos varēji nospēlēt labāk?
Vienmēr jau var labāk. Zaudējumā pret Kazahstānu varēju glābt komandu, pirmie vārti Rīgā pret Nīderlandi bija tuvējā stūrī, kas bija jāņem. Varbūt vēl arī otrie zaudētie vārti Rīgā pret Čehiju, kad bija sitiens no ļoti asa leņķa.
Vai spēles ar Šveici tev būs īpašas?
Es tajā valstī spēlēju ilgi, ar daudziem spēlētājiem ceļi jau vairākkārt krustojušies laukumā. Jā, var teikt, ka tās būs īpašas spēles.
Mūsdienu futbolā ļoti bieži uzsver, ka vārtsargam labi jāspēlē ar kājām. Vai tas reizēm netiek pārspīlēts? Piemēram, Džo Hārta gadījumā.
Hārts neapšaubāmi ir viens no labākajiem vārtsargiem pasaulē. Gvardiolas lēmums atbrīvoties no viņa Mančestras City klubā mani pārsteidza. Bet laba spēle ar kājām, protams, ir ļoti svarīga. Bieži jāievada uzbrukumi, jāprot piespēlēt ar abām kājām. Modernajā futbolā vārtsargs tiek izmantots kā pēdējais aizsargs.
Pēdējā gada laikā Latvijas izlase atgriezusies pie spēlēšanas ar diviem izteiktiem uzbrucējiem. Vai tas ir optimālais risinājums?
Ja mums ir tādi uzbrucēji, kāpēc gan lai tos neizmantotu? Ja gribam gūt vārtus, jāspēlē agresīvāk priekšā, jāizmanto uzbrucēji. Mums taču ir Rudņevs, Šabala, arī citi. Vienam uzbrucējam ir daudz grūtāk. Ar diviem gūt vārtus ir vieglāk.
Kurā pozīcijā Latvijas izlases treneru korpusam pašlaik ir lielākā izvēle?
Domāju, ka vidējā līnijā. Mums ir daudz labas kvalitātes pussargu, kurus var mainīt vietām un rotēt atkarībā no situācijas.
Kā tu reaģēji uz Sion kluba prezidenta Filipa Konstantēna paziņojumu, ka klubs Eiropas līgā varēja tikt vēl tālāk, ja vien ne tava spēle vārtos?
Nebija patīkami to lasīt avīzēs.
Personiski tev viņš neko tādu neteica?
Nē. No medijiem to visu uzzināju. Nācās to vīrišķīgi uzņemt un strādāt tālāk. Komandai biju atdevis septiņus gadus, bet lēmums nomainīt mani kā pamatvārtsargu nebija saistīts ar sportiskiem apsvērumiem, jo nekļuvu pēkšņi vājāks. Tomēr tā treneris un prezidents nolēma. Mani tas neapmierināja, tāpēc mainīju klubu.
Pēc tam vēl tikies ar kluba prezidentu?
Man ar viņu bija un aizvien ir labas attiecības. Varu mierīgi viņam aizsūtīt kādu joku sms, un viņš atbildēs. Neturu ļaunu prātu uz viņu. Dzīvē visādi notiek.
Piedāvājumu strādāt klubā par vārtsargu treneri nopietni izvērtēji?
Nē, nē, nē (smejas). Tās bija muļķības, ko viņš piedāvāja. Uzreiz teicu, ka mani tas neinteresē.
Atvadījies no faniem?
Jā, pēc sezonas pēdējā mača. Spēlējām tieši pret Zurich. Bija emocionāls brīdis. Tādās reizēs saproti, kā dēļ spēlē. Man joprojām raksta Sion līdzjutēji ar aicinājumu atgriezties atpakaļ, novēl veiksmi jaunajā klubā.
Kopumā uz Sion pavadīto laiku atskaties ar labām atmiņām?
Jā, patīkamu brīžu bija vairāk nekā negatīvu. Ar klubu divreiz uzvarējām Šveices kausa izcīņā, Eiropas līgā izgājām no grupas, kas klubam ir labs panākums.
To pārmaiņu laikā tu paziņoji, ka plāno spēlēt līdz 40 gadu vecumam.
(Iesmejas.) Jā!
Tas nebija bišķiņ pārspīlēts?
Nē, es teicu, kā tobrīd jutu. Savos gados jūtos pilns entuziasma, motivācijas. Arī spēks vēl ir, par karjeras beigām pat nedomāju. Neesmu atspēlējies futbolu.
Kādi vēl varianti bija jauna kluba meklējumos?
Bija variants pārcelties uz Krievijas premjerlīgu. Varēju palikt arī Sjonā, jo prezidents negribēja mani laist prom. Gribēja, lai palieku kā rezerves vārtsargs, piedāvāja pagarināt līgumu. No tā atteicos. Krievijas variantu nepieņēmu ģimenes apsvērumu dēļ. Negribējās pārcelties uz citu valsti. Domāju, ka Šveice manai ģimenei ir daudz labāka dzīvesvieta nekā Krievija.
Naudas izteiksmē Krievijas variants droši vien bija vilinošāks?
Jā, tur bija naudīgāks piedāvājums, bet šajā gadījumā vairāk domāju par ģimeni.
Pēc karjeras beigām domā palikt Šveicē ar visu ģimeni?
Dzīves apstākļi tur ir vieni no labākajiem visā pasaulē. Labi pārzinu Šveices futbolu, tā sistēmu no iekšienes. Ja būs iespēja tur palikt, labprāt to izmantošu.
Vai tas bija Sion prezidenta pirksts - nelaist tevi pie konkurentiem augstākajā līgā?
Domāju, ka jā. Bija arī variants pievienoties Basel. Man zvanīja tā kluba sporta direktors un aicināja par otro vārtsargu, bet viņi gribēja mani piesaistīt kā brīvo aģentu. Es uzreiz teicu, ka tas ir teju neiespējami, jo Sion neparko mani nepalaistu pie konkurentiem par brīvu.
Zurich tevi iegādājās par naudu?
Nē, bet samaksās, ja izdosies atgriezties augstākajā līgā.
Cik svarīgs klubu izvēlē bija faktors, ka Zurich spēlēs Eiropas līgas grupu turnīrā?
Protams. Turklāt Zurich ir pilsētas populārākā komanda, nevis Grasshopper. Klubs ar vēsturi. Uzreiz piekritu viņu piedāvājumam.
Zurich nupat uzzināja pretiniekus Eiropas līgas grupu turnīrā. Esi apmierināts ar izlozi?
Domāju, ka šajā grupā var ņemt punktus. Nav tik briesmīgi. Jā, Villareal ir favorīti, arī Steaua ir spēcīga, bet var ņemt punktus. Par turku komandu neko nezinu.
Sion pagājušā gada komanda un šīs sezonas Zurich ir spēkos līdzvērtīgas komandas, domājot par ambīcijām eirokausos?
Grūti tā salīdzināt. Sion bija grūta grupa, neviens negaidīja, ka izkļūsim no tās. Pēc spēlētāju kvalitātes Sion, protams, ir spēcīgāka, bet kā komanda Zurich noteikti ir spēcīgāka. Sion klubā ir daudz individuāli spēcīgu futbolistu, bet nebija komandas. Visi bija individuālisti, katrs par sevi. Ar Zurich ir tieši pretēji.
Spēlēšana Eiropas līgā tev kā vārtsargam kaut ko jaunu deva? Vai tomēr izlases kreklā ne to vien jau esi pieredzējis?
Protams, deva. Spēlēju Anfield stadionā, kur atmosfēra bija vārdos neietērpjama. Tās bija vienas no spilgtākajām spēlēm manā karjerā.