Pārdod auto, brauc ar riteni. Benzīns nav jāpērk

Katra lēmuma pieņemšanā ir objektīva un subjektīvā puse. Ja cilvēks nevar savilkt kopā mēneša budžetu, tad loģiski būtu, ka pēc algas ieskaitīšanas kontā cilvēki brauc vairāk un pēc tam mazāk.
Runājot par subjektīvo pusi, pat ja cilvēkam ir pietiekami daudz materiālo līdzekļu, cenas kāpums iespaido uzvedību. Kamēr atceramies iepriekšējo cenu, ir žēl par to pašu preci izdot vairāk. Adaptējoties mainās atskaites punkts. Tāpēc tiek runāts par psiholoģiski svarīgām robežām, piemēram, vienu latu. Vieglāk paturēt prātā - zem lata vai virs lata, nevis izmaiņas pa vienam santīmam. Ja šī robeža tiks pārkāpta, patēriņš, iespējams, samazināsies, līdz vecā cena atmiņā izbālēs.
Atceros laikus, kad šī gadsimta pirmajos gados savas mašīnas degvielas tvertni varēju piepildīt par 15 latiem, šodien vajadzīgi gandrīz 50 - tā ir liela starpība. Ja brīdī, kad braucu uzpildīt mašīnu, es to atceros, tad man ir lielāks žēlums, vairāk gribas paturēt naudu.