LHF valdes sēdē balsošanā piedalījās LHF prezidents Kirovs Lipmans, kā arī valdes locekļi Valentīns Bļugers, Andris Deniņš un Guntis Ulmanis. Uz sēdi nebija ieradies Helmuts Balderis un Māris Martinsons. Vēl viens valdes loceklis Uģis Magonis savu balsi deleģēja Lipmanam, tāpēc ar piecām balsīm par un nevienu pret izlases galvenā trenera amatā tika iecets Beļavskis. Otrs kandidāts bija Juliuss Šuplers, kurš savulaik vadīja Rīgas Dinamo komandu. «Es pat nezinu, kāpēc visi valdes locekļi bija pret Šuplera kandidatūru,» neziņu pauda Lipmans, toties uzskaitīja savus argumentus Beļavska kandidatūras izvēlēšanā. «Pazīstu Beļavski jau divdesmit gadus - vēl no tiem laikiem, kad viņš pats spēlēja. Beļavskis jau ir strādājis Latvijas izlases treneru korpusā pie Kurta Lindstrēma. Viņš ir inteliģents, hokeju zinošs speciālists. Pirms valdes sēdes Beļavskis man jau bija uzrādījis ļoti daudz dokumentu, kas liecināja par kvalifikācijas celšanu dažādos kursos un semināros.»
Savulaik Lipmans pilno lozi izvilka ar Oļega Znaroka nozīmēšanu par Latvijas izlases galveno treneri. Tagad Kirovs mēdz uzsvērt, ka izaudzinājis treneri, kas divreiz izcīnījis Gagarina kausu un Krievijas izlasi aizvedis līdz pasaules čempiona titulam. Var noprast, ka viņš cer uz tikpat veiksmīgu trenera karjeras attīstību Beļavska gadījumā. Znaroka panākumos liels nopelns ir arī viņa palīgam Harijam Vītoliņam. Beļavskim pagaidām nav tik uzticams un zinošs līdzgaitnieks. Lipmans par vienu no galvenā trenera palīgiem ir nosaucis Kārli Zirni, kurš jau strādāja par palīgu pie iepriekšējā trenera Teda Nolana. Iespējams, ka vārtsargu treneris būs Juris Klodāns, kuru Beļavskis arī personiski pazīst, bet vēl viena trenera vieta ir brīva.
Vienošanās ar Beļavski ir panākta, bet līguma termiņš vēl tikšot precizēts. «Par algu esam vienojušies. Saša ir piekritis mūsu piedāvājumam, bet par detaļām runāsim vēlāk.» Lipmans uzskata, ka nebūtu pareizi no jaunā trenera prasīt augstu vietu jau nākamā gada pasaules čempionātā. «Viņam ir jāiepazīstas ar komandu, bet par visu tālāko runāsim vēlāk, kad redzēsim, kā sadarbība virzās. Esmu drošs, ka viņš strādās nopietni.» Šis izteikums norāda, ka acīmredzot tiks parakstīts ilgtermiņa līgums.
Beļavskis ir viens no visu laiku tehniskākajiem Latvijas uzbrucējiem, kurš līdzjutējiem palicis atmiņā kā piruetes meistars. Šādā manierē viņš guva izcilus vārtus 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā mačā ar Baltkrieviju (6:3). Tajā pašā gadā Beļavskis apslidoja vārtus un iemeta tuvējā augšējā «devītniekā» vienā no visu laiku neaizmirstamākajām Latvijas izlases uzvarām pār Krieviju (3:2). Ar meistara cienīgu pauzi Saša apmānīja ASV vārtsargu 1998. gadā Cīrihē, kad pēc 3:2 uzvaras izdevās saglabāt vietu augstākajā grupā. Viņa trenera karjerā pagaidām tik spilgtu ierakstu nav. Pēc darba Zviedrijas klubos Bjorkloven, Nykopings un MODO junioru komandā neizdevās nostabilizēties Krievijas augstākajā līgā, jo sezonas vidū tika uzteikts darbs Permas Molot-Prikamje komandā. Pēc tam Saša vadīja Zviedrijas pusprofesionālo komandu Vannas un pēdējās divas sezonas - Baltkrievijas jauniešu komandu Bobruiskas Dinamo-Shinnik, kas spēlēja Krievijas Jaunatnes hokeja līgā (MHL).
«Būs svarīgi izrunāties ar visiem spēlētājiem, kuri varētu pārstāvēt izlasi. Jebkurš var pateikt, ka viņam patīk agresīvs un uz uzbrukumu tendēts hokejs, tomēr izlase nav klubs, kuru var veidot, vadoties no savām vēlmēm un ieskatiem. Izlasē tomēr daudz kas ir atkarīgs no tā, kādā kondīcijā spēlētāji attiecīgajā brīdī atrodas. Uz pasaules čempionātu hokejisti nereti neierodas svaigi, tāpēc mums treniņu process jārīko tā, lai viņi spēlēs būtu spējīgi izpildīt manas prasības.» Savu prasmi būt labākajā kondīcijā īstajā brīdī Saša savulaik apliecināja pats, visspilgtāk jau 2000. gada pasaules čempionātā un vēlāk arī trenera darbā. Pirms 2004. gada pasaules čempionāta Beļavskis pēc individuālas programmas strādāja ar Grigoriju Panteļejevu, kurš tajā gadā bija viens no labākajiem Latvijas izlasē.
Lipmans pēc līguma nepagarināšanas ar Nolanu vairākkārt uzsvēra, ka nākamais treneris nestrādās klubā. Tā arī būs, un Beļavskis varēs koncentrēties darbam tikai ar Latvijas izlasi. «Nedomāju, ka man būs garlaicīgi,» Dienai atzina Saša. «Vispirms jau rūpīgi izpētīšu Latvijas izlases spēļu videoierakstus. Pāris reižu mēneša laikā plānoju būt Rīgā, lai vērotu izlases kandidātu sniegumu Dinamo komandā. Rūpīgu sekošu līdzi spēlētājiem ārzemju klubos, jo ir svarīgi zināt, cik laika viņi pavada laukumā, kāda ir bijusi viņiem noslodze.» Nolana trumpis bija prasme komandu noskaņot spēlēm. Beļavskis arī uzsver psiholoģisko aspektu trenera darbā. «Spēlētāji ir jāpārliecina, kāpēc ir nepieciešams rūpīgs darbs. Es gribu, lai hokejists parādītu labu sniegumu. No hokejistu puses ir jābūt tādai pašai vēlmei.»
Novembrī pārbaudes turnīrā Norvēģijā būs Aleksandra Beļavska debija Latvijas izlases galvenā trenera amatā.