. Saskaņā ar statistikas datiem, par ko informē Līgatnes papīrfabrika (LPF), papīra patēriņš (un līdz ar to arī makulatūras apjoms) uz vienu iedzīvotāju gadā Latvijā ir aptuveni 78 kg. Eiropas attīstīto valstu rādītājs ir 200 kg, Somijā - 280 kg uz cilvēku. Ja runājam salīdzinājumos, Latvijā katrs cilvēks gada laikā izlieto tik daudz papīra, cik iegūst no viena liela koka. Nepieciešami 15-20 gadi, kamēr koks no stādiņa izaug tik liels, lai to varētu izmantot papīra iegūšanai.
Protams, mežā cirst koku, lai saražotu papīru, mūsdienās nav rentabli, un lielu daļu jaunās produkcijas iegūst, pārstrādājot veco. Papīra pārstrāde nozīmē procesu, kurā izlietots papīrs tiek pārvērsts par jaunu lietojamu papīru. Pārstrādājot papīru, vajadzīga tikai puse no enerģijas, kas būtu nepieciešama, ražojot jaunu. Labums no papīra pārstrādes ir mazāk atkritumu izgāztuvēs, mazāk izmešu vidē no ražošanas procesa (salīdzinot, ja ražo no celulozes) un mazāka dabas sagraušana - gan koku izciršana, gan metāna gāzes izdalīšanās no atkritumu sadalīšanās izgāztuvēs. Pārstrādes koeficients ir apmēram 1,2, kas nozīmē, ka no 100 kg makulatūras var iegūt 80 kg papīra. «Cik tonnu jauna papīra var iegūt, pārstrādājot 1 tonnu makulatūras?» jautāju Oļesjai Dreimanei, LPF mārketinga vadītājai. Koeficients parasti esot 1,2 - no vienas tonnas makulatūras var iegūt 800 kg papīra. Zudums rodas pirmām kārtām tāpēc, ka ir daudz visādu piemaisījumu (piemēram, vāki, plēves, saspraudes, spirāles un tā tālāk), kā arī - papīru var pārstrādāt septiņas reizes, astotajā šķiedras jau ir tik īsas, ka vairs nesalīp kopā. Pārsvarā makulatūru, ko iegūst no skolām, sauc par krāsaino: tās ir grāmatas, žurnāli, aprakstītās burtnīcas utt. No šīs makulatūras ražo, piemēram, kartonu un ietinamo papīru. Lai ražotu baltu papīru, piemēram, biroja, akvareļu vai zīmēšanas papīru, ir nepieciešama balta, neaprakstīta makulatūra. To papīrfabrikas iepērk, piemēram, no tipogrāfijām, kur veidojas atlikumi. Tad, kad papīrfabrikā ienāk makulatūra, to no sākuma sašķiro - atsevišķi avīzes, kartonu, balto aprakstīto papīru un tad tālāk grāmatas un žurnālus. Katra papīra receptūrai nepieciešama sava kompozīcija no šo veidu makulatūras. Papīrfabrikā makulatūra pārtop produkcijā - no aprakstīta rakstāmpapīra top balts biroja papīrs ar punktiņiem, no grāmatām un žurnāliem - ietinamais papīrs, kartons, tapešu pamatnes, no tīras baltas makulatūras top biroja, zīmēšanas un akvareļu papīrs. Tiek pārstrādāti visi papīra izstrādājumi, kas nav laminēti, piemēram, dzēriena kartona iepakojumu (tetrapakas), pārstrādāt ir sarežģīti. Tātad der kartona kastes, iesaiņojuma papīrs, izlietots biroja papīrs, grāmatas, avīzes, žurnāli (arī glancētie). Rīgas reģiona robežās ir makulatūras savākšanas sistēma - pārstrādātāji par brīvu atbrauc pēc uzņēmuma vai privātpersonas savāktās makulatūras. Tas ir bezmaksas pasākums. Ieskaties: www.makulatura.lv