Ir kāda vieta, kur viņi joprojām cits citam ir «mūsējie». Tas ir 4. maija Deklarācijas klubs, kas apvieno AP deputātus, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu. Jau ilgāku laiku kluba prezidents ir Juris Karlsons, viņš sacīja: «Mēs pārstāvam dažādas ideoloģijas un politikā nejaucamies, bet ir jautājumi, kas mums ir svarīgi. Mēs jūtamies atbildīgi par valsts drošību un Satversmi.» Par to kluba biedri izsaka viedokli un dara to zināmu arī augstākajām amatpersonām. Viņi iesaistījās arī Satversmes preambulas apspriešanā. «Man patīk šī sabiedrība, te varam izstrīdēties un izrunāties, un arī kaut ko ietekmēt,» stāsta ventspilnieks, kluba valdes loceklis J. Blaževičs, kurš ikdienā darbojas biznesā. Kluba telpas ir vienā no Saeimas ēkām, un J. Karlsonu Diena tajās sastapa bez iepriekšējas pieteikšanās, varēja redzēt, ka te joprojām kūsā dzīvība, - drīz ieradās Aleksandrs Kiršteins un Juris Dobelis ar domubiedriem uz kārtējo diskusiju.
Neatkarīgie nešaubījās
Neatkarības atjaunošanas laiks daudziem asociējas ar bijušo AP priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, Daini Īvānu, Jāni Dineviču, Jāni Škaparu. Tāpat ar deputātiem, kuri vēlāk bija Saeimā, - Dzintaru Ābiķi, Jāni Lagzdiņu, Annu Seili, Ilmu Čepāni un vēl vairākiem viņu kolēģiem. Arī 12. Saeimā ir divi bijušie AP deputāti - Einārs Cilinskis un A. Kiršteins (abi NA). Vēsturiskā lēmuma pieņemšanā piedalījās arī Aivars Lembergs un Einars Repše. Tas tikai parāda, cik atšķirīgi veidojusies šo cilvēku dzīve. Neatkarības deklarāciju atbalstīja 138 deputāti, un par daudziem ir mazāk zināms. Pirms nozīmīgā lēmuma pieņemšanas Latvijas Tautas frontes (LTF) frakcijā bija nemiers, jo LTF pietrūka pāris balsu, lai nodrošinātu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu parlamentā, kurā toreiz bija 201 deputāts. Cerības saistījās ar neatkarīgajiem deputātiem.
Viens no viņiem bija rēzeknietis Gunārs Klindžāns, kurš arī ir 4. maija Deklarācijas kluba valdē. «Tā bija mana pārliecība, un es nevienu brīdi nešaubījos,» tagad saka G. Klindžāns, kurš toreiz Rēzeknē bija izpildkomitejas priekšsēdētājs. Komunistu galam viņš neesot interesējis, savukārt Tautas frontei bijuši savi līderi, kurus izvirzīt. Tā viņš atceras piedalīšanos vēlēšanās neatkarīgā kandidāta statusā. Arī no LTF vēlēšanās bija pieteikti vairāki tā laika nomenklatūras pārstāvji - arī tagadējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš toreiz vadīja Valmieras rajona tautas deputātu padomi un izpildkomiteju. «Mēs visi bijām lojāli, un nevienu nevajadzēja pārliecināt,» uzsvēra G. Klindžāns, kurš darbojas uzņēmējdarbībā. Viņš svētkus sagaidot pozitīvā noskaņā, jo viss esot labi, - arī 90. gadu zemes reformai, naudas reformai un citiem grūtiem posmiem Latvija esot veiksmīgi izgājusi cauri.
«Kinnas kokvilna ir pārdzīvota, un nekur to vairs neredz,» teica Andris Apinītis, kurš ir Gulbenes novada domes deputāts un dzīvo Velēnā. Ar teikto viņš domājis agrāko skeptiķu prognozes par laukiem, kas reformas rezultātā aizaugšot ar usnēm, un tās putēs kā kokvilna. Zeme ir apstrādāta, un paredzējumi nav piepildījušies, sacīja A. Apinītis, kurš sarunu sāka ar ielūgumu uz savu pļavu golfa laukumu, ar ko jūtami lepojas. Savulaik esot naivi cerējis, ka Latvija sasniegs Eiropas līmeni desmit gados, tomēr par dzīvi nesūdzoties - visi trīs bērni strādā Latvijā, un nu jau ir arī pieci mazbērni. Jānis Kinna, kura vārds saistās ar zemes reformu, tagad dzīvo Austrijā.
Ar vieslekcijām skolās
No 138 neatkarības atjaunotājiem 22 deputātu vairs nav. No Itas Kozakēvičas kolēģi atvadījās jau 1990. gada rudenī, savukārt pērn jūnijā mūžībā aizgāja Brigita Zeltkalne un drīz pēc tam arī Andris Grūtups. Katra AP deputāta atdusas vietā būs piemiņas plāksne, kurā saulīti apvij vārdi «Mana balss Latvijai». Kad Diena šonedēļ sazvanīja Veltu Čebotarenoku, viņa kopā ar vairākiem kluba domubiedriem bija atceļā no Alūksnes. Aizgājuši pie Ivara Caunes kapa un pirms tam Gulbenē kopā ar Pētera Gabrānova atraitni nolikuši plāksni viņa atdusas vietā. Tā ikviens zinās, ka šeit dus cilvēks, kurš balsojis par Latvijas neatkarību, teic V. Čebotarenoka. Piemiņas zīmes izgatavotas ar 11. Saeimas un tās priekšsēdes Solvitas Āboltiņas atbalstu. Katru gadu 3. maijā AP deputāti apmeklē ikvienu no 22 bijušajiem kolēģiem, kuru vairs nav. Alūksnē iebraukuši arī Alūksnes novada vidusskolā, kuru vada I. Caunes meita Ilze Līviņa. «Šajā skolā jūt patriotismu, ko meita mantojusi no tēva,» uzskata V. Čebotarenoka. Par viesošanos skolās stāstīja arī J. Karlsons un P. Klindžāns, kuri to uzskata par nozīmīgu, jo ne tikai bērni, bet arī skolotāji neko daudz par to laiku nezinot. Vieslekcijas notiek sadarbībā ar Okupācijas muzeju, kas piedāvā profesionālu gidu palīdzību. «Jaunieši nesaprot, kā tas bija, ka nevarēja ne aizbraukt, ne piezvanīt uz Poliju. Viņiem var tikai novēlēt labus vēstures skolotājus,» piebilda G. Klindžāns.
Bijušā deputāta Jāņa Gavara dēls dzimis 1987. gadā, un viņam esot grūti iedomāties, kā var būt tukši veikali un ielās tikai žiguļi un dzelteni autobusi. Arī šos dokumentālos kadrus un AP deputātu atmiņu fragmentus drīz varēs ieraudzīt skolās. Tie ir no dokumentālās filmas Uzturēt debesis spēkā, kuru pēc J. Gavara un Normunda Beļska iniciatīvas plānots dāvināt skolām. Filma, kuras veidošanā vēl piedalījies Viktors Avotiņš, Edvīns Inkēns, Arturs Snips un Ilgonis Linde, ir tapusi ar Saeimas atbalstu pirms vairākiem gadiem.
J. Karlsons un V. Čebotarenoka var pastāstīt teju par katru bijušo kolēģi. Notiekot arī kopīgi braucieni pa Latviju un uz Lietuvu un Igauniju, kur ir nodibināti līdzīgi klubi, apvienojot deputātus, kuri atjaunoja valstu neatkarību. «Mēs gadiem ilgi bijām naivi un balsojām par partijām, kuras strādāja vairāk savās, ne valsts interesēs. Taču ar laiku arī vēlētājs kļūst gudrāks,» ir pārliecināta V. Čebotarenoka. J. Karlsons, līdzīgi kā citi, uzskata, ka kļūdas ir vienmēr, «taču mums ir laba valsts, un ir daudz laba izdarīts». Katru gadu bijušie AP deputāti satiekas arī 4. maijā Saeimas svinīgajā sēdē, bet pēc tam - savā lokā Arhitektu namā.