Lai arī vēl pavisam nesen Latvija varēja lepoties ar samērā strauju izaugsmi un Eiropas dinamiskākās ekonomikas godu, pēdējie dati aizvien uzskatamāk liecina, ka mūsu tautsaimniecība aizvien izteiktāk pakļaujas tam pašam lēnīgumam, kurš nomācis reģiona pārējās valstis. Par laimi, Latvija ar savu nepilnu 3% iekšzemes kopprodukta pieaugumu gadā turpina attīstīties straujāk par pārējo Eiropu, tomēr šo rādītāju saglabāšana kļūst stipri apgrūtinoša. Notikumiem Ukrainā un Krievijā mūsu tautsaimniecībā neapšaubāmi ir ļoti nozīmīga loma, taču daudz lielākas briesmas tautsaimniecības izaugsmei slēpjas Eiropas rietumu daļā, kur gausā atveseļošanās, kas izpaužas zemā patērētāju aktivitātē, sākusi negatīvi ietekmēt arī Latvijas eksportētāju datus. Šajā ziņā ir arī viedoklis, ka patlaban ar laika nobīdi Latvijas uzņēmumi uz savas ādas izjūt ekonomikas bremzēšanos, kas Rietumeiropā izpaudās pagājušā gada izskaņā un drīzumā situācija varētu uzlaboties. Tomēr arī Rietumeiropu negatīvi ietekmē situācija Krievijā, kā rezultātā, piemēram, tekstilrūpniekiem, samazinājies pārdošanas apjoms Vācijā un Nīderlandē, jo šo valstu ražošanas jaudas tiekot novirzītas iekšējam tirgum. Arī patēriņš kļūst mazāk dinamisks, un izaugsmei nepalīdz vājais kredītu tirgus. Turklāt stagnējoša kreditēšana ir kļuvusi par visas Eiropas problēmu, kas ieilgšanas gadījumā var radīt jaunas krīzes aizmetņus.
Iepriekšējos gados par samērā ticamām tika uzskatītas prognozes, ka tuvāko desmitgažu laikā ES ekonomika salīdzināmajās cenās (atrēķinot inflācijas ietekmi) vidēji varētu augt par 2%, bet Latvijas tautsaimniecība - 4% gadā. Ja šie nosacījumi saglabātu aktualitāti un šādā pašā tempā augtu arī iedzīvotāju pirktspēja, pašreizējo ES vidējo līmeni Latvijai vajadzētu sasniegt apmēram desmit gados, kas nebūtu nemaz tik peļams rādītājs. Tomēr, lai arī lēni, taču Eiropas ekonomika iet uz priekšu, tādējādi teorētiska dzīves līmeņa izlīdzināšanās varētu notikt apmēram divdesmit gados. Pašreizējais notikumu fons, kas saistīts ar rietumu pēdējo desmitgažu uzdzīves sekām un mazu eksporta pieauguma potenciālu, vedina domāt, ka prognozes būtu jāsamazina un reālāki skaitļi šķiet attiecīgi 1,5% un 3%. Šajā gadījumā rezultāts ir vēl mazāk iedvesmojošs un norāda, ka, lai panāktu Eiropu, var paiet vairāk nekā ceturtdaļgadsmita.
Lai arī sausi aprēķini nav pārāk iepriecinoši, ir arī labās ziņas. Par spīti dažādām negācijām rietumos un austrumos, Latvijai izdodas kāpināt investīciju piesaisti. Tas attiecas ne tikai uz nekustamo īpašumu, kur turpinās naudas plūsma gan no Krievijas, gan Ukrainas, bet arī uz nozarēm, kuras ir spējīgas ģenerēt kādu pievienoto vērtību. Eksporta balstam - apstrādes rūpniecībai - nefinanšu investīciju apjoms šā gada otrajā ceturksnī bijis apmēram par trešdaļu lielāks nekā gadu iepriekš. Savukārt, ja runājam par ārvalstu tiešajām investīcijām, tad to apjoms gada otrajā ceturksnī gada izteiksmē ir palielinājies par 3,7%, sasniedzot jaunu vēsturisko rekordu - 11,69 miljardus eiro. Tas vedina domāt, ka, par spīti sliktajam ģeopolitiskajam fonam, nākotne nav tik drūma, kā varētu domāt, un labklājības pieaugums, lai arī būs lēns, tomēr neizpaliks.