Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Pērno rekordu šogad var neatkārtot

Rekords neatkarīgās Latvijas vēsturē - tā Nacionālais kino centrs (NKC) komentē datus par Eiropas filmu skatītāju skaitu mūsu valstī 2014. gadā. Pērn Latvijas kinoteātros izrādītas 210 Eiropā tapušas filmas, kuras noskatījušies 493 570 cilvēki. Pieaudzis arī Latvijā veidoto filmu skatītāju skaits. Jomas pārstāvji gan norāda, ka pagājušais gads bijis izcili labvēlīgs, jo Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros bija pieejami līdzekļi, kādu šogad vairs nav.

Tādēļ var prognozēt, ka nākamā gada statistika būs ar lejupejošu līkni. Tomēr pērn piedzīvoto notikumu pozitīvais iespaids attieksmē pret Eiropas kino ir jūtams.

Kopē Holivudu

«Ja mēs «piebremzējam» optimismu, tad jāsaka, ka lielākos komerciālos panākumus Eiropā gūst nevis izsmalcināti, tā dēvētie art house projekti - filmas ar sarežģītu kinovalodu vai filmas kā mākslas meklējumi, bet gan tie Eiropas darbi, kas nivelē filmas ģeogrāfisko piederību. Piemēram, filma Lūsija, kas ir kļuvusi par visvairāk skatīto Eiropas filmu Latvijā, savācot 44 tūkstošus skatītāju, pēc savas žanriskās struktūras atgādina amerikāņu filmu. Tā ir Francijā producēta fantastika, action ar amerikāņu zvaigzni Skārletu Johansoni galvenajā lomā,» Dienai norāda NKC vadītāja Dita Rietuma.

Viņa atzīst - jāatmet cerības, ka miljonu auditorijas var sasniegt ar izteikti eiropeiskām filmām. «Arī Eiropas skatītāji diemžēl pamatā izvēlas vai Holivudas shēmas, vai tās Eiropas filmas, kas vairāk vai mazāk sekmīgi imitē šīs shēmas, turklāt izmanto starptautiski atpazīstamas zvaigznes. Par Eiropas skatītāko filmu, starp citu, ir kļuvusi franču komēdija Slikto kāzu seriāls/Serial (Bad) Weddings (2014), kas Latvijā vispār netika izrādīta. Savukārt par vienu no Latvijā skatītākajām Eiropas filmām ir kļuvusi amerikāņu režisora Vesa Andersona izcilā filma Viesnīca «Diženā Budapešta», kurā jau atkal ir ļoti internacionāla radošā komanda, tajā skaitā amerikāņu režisors un plašs starptautisku zvaigžņu ansamblis,» rezumē D. Rietuma.

Vendersam mirdz acis

Arī kinoteātra Splendid Palace kuratore, kinokritiķe Daira Āboliņa norāda - skaitļi ir pareizi, bet aina veidojas idealizēta. Splendid Palace no visām demonstrētajām filmām pērn 49% bijušas Eiropas filmas, šai statistikā neiekļaujot Latvijā veidotās. «Tie nav simtiem tūkstošu, bet desmit tūkstoši skatītāju. Šajā uzskaitē ir daudz bezmaksas seansu un daudz arī tādu filmu, ko demonstrēja vienu reizi,» atzīst D. Āboliņa. Objektīvā situācija ir daudz skaudrāka, jo var uzskatīt, ka pērno gadu esam pavadījuši svētku režīmā, pateicoties dāsnajam finansējumam.

Tomēr ir arī pozitīva tendence - Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija Rīgā radīja skatītāju interesi par Eiropas filmām un repertuārs bija daudzveidīgs. «Šis pasākums bija grezni pasniegts un atbilda tam, kāpēc cilvēki izvēlas kino - viņi grib skaisto piedzīvojumu, aizmiršanos, ko kino var dot. Pēdējos gados kino bija kļuvis par ikdienas izklaidi, un šis pasākums to pacēla svinēšanas stadijā, noturot interesi vairākus mēnešus. Mēs varējām atļauties svētkus ar sarkaniem paklājiem un dzīviem ziediem,» uzsver D. Āboliņa.

Kino kritiķe arī akcentē vēl vienu ieguvumu - cilvēki iepazina jaunus vārdus kino, kā arī tika aktualizēti pasaulē slaveni režisori. «Anjēzi Vardā Kannās godināja jau pēc Rīgas. Vims Venderss joprojām ar mirdzumu acīs runā par Rīgu. Šogad satiku Eiropas Kinoakadēmijas balvas direktori Marionu Doringu, kura atzina, ka balvu pasniegšanas pasākums bijis pārdzīvojums. Viņa bija gaidījusi samērā lietišķu ceremoniju, bet pārsteidza emocionālais pacēlums, azarts, ar kādu viss notika. Tagad mums ir cits mērķis - lai Eiropas kinoakadēmija pamana Latvijas filmas,» uzskata D. Āboliņa, gan atgādinot, ka tuvākajā laikā vairs tāda finansējuma un iespējas uzaicināt izcilas kino personības nebūs.

Citas platformas

Domājot par filmu izplatību un skatīšanās paradumiem, D. Rietuma atgādina, ka Eiropas kino ir lielu izaicinājumu priekšā, ne velti aktualitāte ir Eiropas vienotais digitālais tirgus, kurš paredz arī būtiskas pārmaiņas Eiropas filmu pieejamībā, aktivizējot to dažādās tiešsaistes platformās. «Sakārtots digitālais tirgus un Eiropas filmu plaša pieejamība legālās interneta platformās tikai vairos Eiropas filmu, to skaitā arī Latvijas filmu, popularitāti. Jāatceras arī tas, ka lielākās skatītāju auditorijas Latvijas filmas sasniedz nevis kinoteātros, bet televīzijā - teiksim, filma Džimlai Rūdi rallallā tika labi skatīta kinoteātros, taču TV tā uzstādīja rekordu, sasniedzot teju 250 tūkstošus lielu auditoriju,» uzsver D. Rietuma. Pērn skatītākās Latvijas filmas ir Izlaiduma gads (34 438 skatītāji), Džimlai Rūdi rallallā (32 617) un Modris (17 711). Animācijas filma Zelta zirgs pulcējusi 15 063 interesentus, liecina NKC dati.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Visvairāk skatītās Eiropas filmas Latvijā 2014.

Lūsija (Francija) - 44 101 skatītājs
Burvju māja 3D (Beļģija) -
22 515
Tarzāns 3D (Vācija) - 19 319
Viesnīca «Diženā Budapešta» (Lielbritānija, Vācija, ASV) - 17 650
7. rūķītis 3D (Vācija) -
14 873
Avots: NKC

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?