janvāri. Kad viņš izskaidroja situāciju, viņam ieteica vērsties «akūtajā stundā» nākamajā dienā. Tiesa, jaunie noteikumi paredz - ģimenes ārstam jāpieņem pacients tajā pašā dienā, kad viņš vēršas, turklāt arī ārpus akūtās stundas.
Par šādiem gadījumiem Veselības ministrija (VM) aicina vērsties Veselības inspekcijā (VI). Citi ģimenes ārsti gan saka - šāda prasība viņiem nekādas problēmas nesagādā. Piemēram, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska atzīst - manā praksē tā vienmēr bijis. «Mēs, lauku ģimenes ārsti, tā parasti darām, jo mūsu pacienti no dažādām vietām ar autobusu ierodas dažādos laikos,» paskaidro L. Kozlovska. Tiesa, šīs nav vienīgās izmaiņas ģimenes ārstu darbā.
Pēdējo pāris mēnešu laikā vairākkārt izskanējuši ģimenes ārstu iebildumi pret VM sasauktajā darba grupā izstrādātajiem un valdības pieņemtajiem kvalitātes kritērijiem, ar kuru pildīšanu būs saistīti ģimenes ārstu ienākumi. Jaunā ģimenes ārstu darba kvalitātes vērtēšanas metodika paredz: piemēram, iepriekš veselības pārbaužu minimālā aptvere bija 65%, plānoti - 75%, vairāk jānododas arī hronisko pacientu uzraudzībai, veicot izmeklējumus. Tas attiecas uz arteriālās hipertensijas un koronārās sirds slimības pacientu, kā arī cukura diabēta pacientu uzraudzību. Ģimenes ārstiem noteikta arī augstāka prasība par bērnu vakcinācijas aptveri, proti, tagad noteikti 92-98%, līdz šim - 90%. Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) jau iepriekš norādījusi, ka izmaiņas esot nepieciešamas, lai ģimenes ārsts būtu pieejamāks, pacients justos aprūpētāks, labāk norisinātos profilakses darbs.
Par šīm kvalitātes prasībām I. Circene saka - nedomāju, ka tas ir kas ārkārtējs. «Ja tagad pieņemšanā ir desmit cilvēku un tagad būtu par 10% vairāk, tad būtu 11 cilvēku pieņemšanā,» teic ministre. Kvalitātes kritēriji saistās arī ar organizēto vēža skrīningu, proti, ģimenes ārstiem vairāk jāinformē par to pacienti. «Ja ieinteresēti kvalitātē, māsiņa apzvana savus pacientus. Katru gadu [jau aicināto] pacientu grupa nav liela praksē,» saka I. Circene.
Tiesa, ģimenes ārstu satraukumu izpelnījusies VM nostāja samazināt nosūtījumu skaitu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, proti, ja par 20% pārsniedz valstī noteikto vidējo līmeni, tad var sekot VI pārbaude. «Mums pagājušajā gadā laboratorisko izmeklējumu skaits bija pieaudzis par pieciem miljoniem latu,» paskaidro veselības ministre un piebilst - ja valdība nebūtu devusi papildu finansējumu nozarei, tad VM būtu palikusi parādā piecus miljonus latu laboratorijām.
No nākamā gada sākuma tiks ieviesta obligāta prasība - praksēs, kurās reģistrēts vairāk nekā 1800 pacientu, veselības aprūpi obligāti nodrošinās otra māsa, kas varēs vairāk nodarboties ar profilakses darbu. Taču jau pēc divarpus mēnešiem - no 1. aprīļa - tiks ieviesta jauna prasība - ja ģimenes ārsts no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) saņems informāciju par ātrās palīdzības brigādes izsaukumu pie savā praksē reģistrēta pacienta, kurš nav ticis stacionēts slimnīcā, tad nākamās darbdienas laikā ārstam jāsazinās ar pacientu un, ja nepieciešams, jādodas valsts apmaksātā mājas vizītē. «Tas neprasa laiku un naudu, ja māsiņa piezvana un pajautā: «Vai jūs šodien no rīta jūtaties labāk nekā vakar?» Es, goda vārds, justos labāk,» atzīst I. Circene.