Tā prezentācijā pirmdien piedalījās ne tikai pētījuma veicēji, arī vairāki citi veselības jomas speciālisti, taču klāt nebija neviena pārstāvja no izglītības nozares. Aicinātais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis neieradās. Tas raisīja neizpratni veselības jomas ekspertos. PVO Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne arī norādīja: «Mēs - veselības aprūpes speciālisti - esam nobažījušies par veselības izglītības kvalitāti Latvijā,» jo īpaši saistībā ar pēdējos pētījumos iegūtajiem datiem. R. Ķīlis Dienai īsziņā par neierašanās iemesliem atbildēja, ka vadījis Nacionālo sporta padomi, bet pēc tam tūlīt bijušas skolu ERAF projektu prezentācijas.
«Dati ir samērā satraucoši ar satraucošām tendencēm,» novērtē A. Rūrāne. Viņa arī norādīja, ka pētījumu mērķis ir dot signālu un informēt politikas veidotājus, kādai vajadzētu būt politikai, programmām, uz ko mērķētām. Starptautiskajā pētījumā, kurā tika pētīti 11, 13 un 15 gadu vecu skolēnu veselības paradumi, piedalījās 39 Eiropas un Ziemeļamerikas valstis. Latvijā tika aptaujāti 207 334 skolēni. «Ļoti satraucošs aspekts ir ņirgāšanās skolā - bērni tiek aizskarti ne fiziski, bet morāli atstumti,» saka Iveta Pudule no Slimību profilakses un kontroles centra, kas piedalījās pētījuma veikšanā. Turklāt vairāk nekā trešdaļa - 36% - Latvijas zēnu atzinuši, ka ņirgājušies par saviem skolasbiedriem. Nevienā citā pētījuma dalībvalstī nav tik negatīva rādītāja. Pozitīvi ir tas, ka Latvijas pusaudžu vecuma grupā liela problēma nav apresnēšana - Latvijā 13% zēnu un 7% meiteņu ir liekais svars vai aptaukošanās, kas ir krietni mazāk nekā Ziemeļamerikas valstīs.
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) norādīja arī uz pozitīvām tendencēm pētījuma rezultātos, piemēram, ir veselīgāki paradumi ēšanā - jaunieši mazāk dzer saldinātos dzērienus, turklāt Latvijas jaunieši dzimumdzīvi uzsāk nedaudz vēlāk nekā vidēji Eiropā, līdz ar to viņiem ir lielāka atbildība un lielāka iespēja lemt par to, kā izsargāties no dažādām neprognozētām un nevēlamām sekām. Liela problēma gan ir mutes dobuma higiēna - «iztīrīt zobus neprasa ne sevišķi lielu finansiālu ieguldījumu, ne arī milzu pasākumus», sacīja I. Circene. Tāpat arī svarīgi būtu noskaidrot, kādēļ Latvijas piecpadsmitgadniekiem, īpaši meitenēm, ir krietni sliktāks sava veselības stāvokļa novērtējums nekā citās pētījuma dalībvalstīs. Taču visvairāk satraucot dati par alkohola lietošanu un smēķēšanu, īpaši marihuānas lietošanu. Par risinājumiem veselības ministre izteicās: «Mūsu acīs prioritāšu prioritāte ir veselības mācība skolās.» Par šo jautājumu jau ilgu laiku notiek sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju, taču līdz rezultātam nav tikts.