Latvijā patlaban papildus 17 valsts augstskolām ir 16 juridisko personu dibināto augstskolu un trīs ārvalstu augstskolu filiāles.
Par spīti prognozēm
Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus prognozes liecina, ka būtisks speciālistu trūkums 2020. gadā gaidāms inženierzinātnēs, informāciju tehnoloģijas un dabas zinātnēs, savukārt, piemēram, sociālajās, tiesību un komerczinībās, gaidāma speciālistu pārprodukcija. Tieši tāpēc pašreiz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie budžeta vietu pārdales valsts augstskolās, jau šogad sociālo zinātņu jomā samazinot budžeta vietas par 20%-40%. Tomēr šādi var ietekmēt tikai valsts augstskolu darbu. Privātajās augstskolās studenti mācās par maksu. Un, kā rāda statistika, tas nav šķērslis.
Pēc IZM datiem, pagājušajā mācību gadā no tiem studētgribētājiem, kuri stājās privātajās augstskolās, 69,25% aizgāja uz sociālo zinību, tiesību un komerczinību studiju programmām. Vien 8,26% izvēlējās dabas vai inženierzinātnes. Tam gan iemesls ir likumsakarīgs - privātās augstskolas pārsvarā vai tikai piedāvā sociālo zinātņu programmas. Pēc augstskolu pārstāvju sniegtās informācijas, tikai sociālo zinātņu programmās studentus uzņem, piemēram, Baltijas Psiholoģijas augstskolā, Rīgas Juridiskajā augstskolā un Rīgas Ekonomikas augstskolā. Bet tas nav aizliegts - ja programmas ir kvalitatīvas un tiek akreditētas, to var darīt, Dienai paskaidroja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība). Turklāt arī privāto augstskolu pārstāvji piedalās diskusijās par augstākās izglītības attīstību, līdz ar to viņi ir informēti par tendencēm darba tirgū. Ņemt to vērā vai ne - paliek augstskolas ziņā.
Nav labvēlīgu apstākļu
Informācijas tehnoloģiju un eksakto zinātņu studiju programmu izveidei ir nepieciešami lieli ieguldījumi, un valdība šīs programmas jau dotē valsts augstskolās - tie ir galvenie iemesli, kāpēc šis virziens privātajās augstskolās netiek attīstīts. Privāto augstskolu asociācijas un Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis Dienai norādīja, ka valdība, neparedzot līdzvērtīgu atbalstu eksakto studiju programmu īstenošanai arī privātajās augstskolās, kropļo augstākās izglītības tirgu un mazina izredzes šīs programmas ieviest privātajās augstskolās. Tomēr, arī ja privātās augstskolas izvēlētos veidot šādu studiju piedāvājumu, tām būtu ierobežotas iespējas saņemt licenci, jo, lai nodrošinātu tehnisko bāzi, nepieciešami lieli ieguldījumi. Pašreizējā situācijā, kad valsts augstskolas saņem lielas dotācijas, nebūtu prātīgi to realizēt. Savukārt pastāvošās studiju programmas pārsvarā esot izveidotas pēc darba devēju ieteikumiem, un tām ir pieprasījums, par to liecina arī privāto augstskolu ieņēmumi. Piemēram, pagājušajā mācību gadā Turības akadēmiskie ieņēmumi bijuši ap 4,1 miljonu eiro.
Par kvalitāti strīdas
Konkurences situācijā augstskolām ir grūti piesaistīt studentus ar nekvalitatīvām studiju programmām, uzskata I. Druviete, tomēr viņa pieļauj, ka ne visās privātajās augstskolās programmu kvalitāte ir pietiekami augsta. Tam piekrīt arī IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa, norādot, ka stingrāk jāvērtē programmu kvalitāte.
Diskusija par privāto augstskolu programmu kvalitāti izcēlās arī vienā no pēdējām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēm. Saeimas deputāte Vineta Poriņa (NA) uzsvēra, ka, pēc viņas domām, nav pieļaujams, piemēram, tas, ka nereti mācības notiek krievu valodā. Tomēr tas nav aizliegts, un, iespējams, tā arī ir privāto augstskolu priekšrocība, jo paveras iespēja vairāk piesaistīt krievvalodīgos studentus. Savukārt Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis norādīja, ka nevajadzētu ļaut Latvijā reģistrēt aizvien jaunas privātās augstskolas.
Lai gan tiek prognozēts, ka studentu skaits šogad demogrāfiskās situācijas dēļ varētu būt mazāks, privāto augstskolu pārstāvji Dienai atzina, ka cer uzņemt tikpat daudz studentu kā pērn.