Valdības pārstāvju teiktais liecina par apņēmību novērst iespējamo uzņēmuma nogrimšanu. Ja Liepājas metalurgs nav izsaimniekots, valdība darīs visu, lai uzņēmumu glābtu, tiekoties ar uzņēmuma darbiniekiem, atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, labklājības ministre Ilze Viņķele un tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Savu piekrišanu audita veikšanai devusi arī Liepājas metalurga vadība. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka rast vienkāršu un ātru risinājumu nebūs iespējams, jo jautājumā par OIK saduras dažādu rūpniecības nozaru intereses, kā arī Latvijas saistības pret Eiropas Savienību (ES). Valdības rīcības scenārijus sāpīgās situācijas risināšanā ierobežo mērķi, kurus Latvija uzņēmusies zaļās enerģijas jomā. Izvērtētas tiek arī Latvijas energokompānijas Latvenergo intereses. Jāatgādina, ka jautājums par OIK kāpuma ierobežošanu valdības darba kārtībā ir jau vairākus gadus, bet līdz šim aktivitātes vēl nav nesušas pamanāmus rezultātus.
Savukārt viens no uzņēmuma Liepājas metalurgs lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans sarunā ar Dienu neslēpa skepsi par valdības apņemšanos, norādot, ka iespējamais atbalsts Liepājas metalurgam «ir pašas valdības izvēle», un atgādināja, ka viņš par iespējamajiem finanšu pārkāpumiem un nepieciešamību pēc audita uzņēmumā ziņojis valdībai jau sen.
Atrod dzirdīgas ausis
Jāatgādina, ka Liepājas metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs pagājušajā nedēļā paziņoja Saeimas deputātiem, ka uzņēmuma valde nolēmusi uz laiku pārtraukt maksāt a/s Latvenergo OIK, lai pasargātu uzņēmumu no finanšu grūtībām.
Šis paziņojums nekavējoties piesaistīja gan valdības, gan Liepājas pašvaldības uzmanību. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 2300 strādnieku, un Liepājas dome aicināja valdību pēc iespējas ātrāk meklēt risinājumu, norādot, ka par sitācijas stabilizēšanu galvenokārt atbildīgs ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kura pārziņā atrodas enerģētikas nozare.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis trešdien uzsvēra, ka Liepājas metalurga jautājumā par konkrētiem risinājumiem būs iespējams runāt tikai pēc tam, kad uzņēmumā tiks veikta finanšu analīze, bet atzina, ka, nerisinot OIK kāpuma jautājumu, būtiski tiks kavēta ražošanas attīstība Latvijā. Savukārt D. Pavļuts pēc tikšanās ar uzņēmuma darbiniekiem atzina, ka «valsts un Liepājas metalurgs, ņemot vērā uzņēmuma lielo ietekmi Latvijas tautsaimniecībā, ir vienā laivā». Valdība arī ir aicinājusi Liepājas metalurgu meklēt papildu iespējas finansiālās situācijas uzlabošanai, piemēram, mēģinot panākt uzņēmuma valsts galvotā kredīta pārkreditēšanu, lai ietaupītu uz mazāku procentu likmju rēķina, solot censties auditu veikt operatīvi. Saskaņā ar Valsts kases pārstāvja Armanda Tapiņa portālam Liepajniekiem.lv teikto audits varētu ilgt mēnesi vai pusotru.
Sagaida smagi lēmumi
Tomēr jau patlaban ir skaidrs, ka, risinot jau ilgstoši diskutēto OIK kāpuma jautājumu, valdībai nāksies izšķirties starp enerģijas ražotāju, tajā skaitā Latvenergo, interesēm, rūpniecības nozares interesēm un Latvijas saistībām pret Eiropas Savienību (ES).
Politikas maiņa OIK jomā būtu mazāk svarīga no valstij piederošā Latvenergo interešu viedokļa, bet radīs problēmas privātajiem enerģētikas nozares investoriem, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Savukārt Latvijas problēmas sasniegt savus mērķus atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanas jomā jau ir acīmredzams, tāpēc, pēc P. Strautiņa domām, Latvijai būtu jāizmanto ES likumdošanā paredzētā iespēja un jāuzsāk sarunas par atjaunojamo energoresursu 40% īpatsvara mērķa maiņu.
«Latvijai ir divas iespējas, no kurām abas ir jāizmanto,» uzsver P. Strautiņš, norādot, ka Latvijai vajadzētu gan samazināt maksājumus tiem, kas jau ir investējuši OIK atbalstītās ražošanas jaudās, gan arī pārdalīt pārējo OIK nastu, samazinot slogu ražotājiem. Visticamāk, tas būs nepopulāri, bet citas iespējas nav, jo OIK nesamazināšana var radīt vēl nopietnākas sekas Latvijas makroekonomikai.
Cenas augušas nelaikā
Liepājas metalurga paziņojums par nodomu neveikt OIK maksājumu izraisīja pretrunīgus viedokļus. Rūpniecības nozares uzņēmumi sliecās pievienoties viedoklim, ka OIK, kuru veido gan maksa par elektroenerģiju ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, gan maksājumi arī Latvijas lielajām, galvenokārt Latvenergo piederošajām koģenerācijas stacijām, ir smags slogs, savukārt enerģētikas nozari pārstāvošie eksperti apgalvo, ka OIK kāpums nav uzskatāms gluži par negaidītu un uzņēmumam būtu nepieciešams meklēt arī citas ietaupījuma iespējas.
Globālā ekonomikas krīze metalurģijas nozari ir skārusi īpaši smagi, un, ņemot vērā OIK slogu un cenu lielajiem rūpnieciskajiem patērētājiem, Latvijas ražotāji ir nelabvēlīgā situācijā, aicina ņemt vērā Liepājas metalurga pārstāve Simona Laiveniece. Vairāku uzņēmuma pārstāvju teiktais arī liecina, ka ekonomikas vispārējas lejupslīdes un ar to saistītā būvniecības krituma apstākļos ir būtiski samazinājies tā produkcijas noiets vairākās valstīs, kā, piemēram, Somijā un Vācijā.
Situāciju salīdzināt grūti
Savukārt Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere skaidro, ka pārliecinoši salīdzināt rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas nosacījumus starp dažādām valstīm nav iespējams, balstoties tikai uz enerģijas izmaksu pamatu.
Lielā mērā to var saistīt ar faktu, ka statistika par elektroenerģijas cenām klientiem, kuru patēriņš ir tik liels kā Liepājas metalurgam (virs 500 GWh), ir nepilnīga. Turklāt ir skaidrs, ka daudzas no Eiropas valstīm, kurās elektroenerģijas cenas ir zemākas nekā Latvijā, atpaliek no mūsu valsts citos konkurētspējas aspektos - piemēram, tajās ir lielākas darbaspēka izmaksas un augstākas nodokļu likmes, uzsver I. Bidere un pamato: «Statistika par pagājušā gada pirmo pusgadu liecina, ka, piemēram, Zviedrijā vai Norvēģijā elektroenerģijas cenas lielajiem patērētājiem patiešām ir zemākas, bet nav īpašu šaubu, ka ražotājam šajās valstīs ir jārēķinās ar augstākām cita veida izmaksām, piemēram, augstākām darbaspēka likmēm.» Latvenergo pārstāve vienlaikus atzina, ka neiepriecinoša lielajiem rūpniecības uzņēmumiem būs arī nupat publicētā ziņa par to, ka no aprīļa OIK palielināsies par 54%, tomēr, ņemot vērā norises elektroenerģijas tirgū, to nevar uzskatīt par negaidītu.