gadā). «Šis skumjais brīdis mums parādīja, ka kaut kas ir bijis piemirsts,» saka literatūrzinātniece un Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule, runājot par Ludmilas Azarovas literāro mantojumu.
Arī dzejnieks Imants Auziņš aicina domāt par Ludmilas Azarovas veikuma apzināšanu un nodošanu lasītājiem. «Būtisks un paliekošs ir Ludmilas veikums Latvijas kultūrā trīs nozīmīgos atzaros: dzejā, latviešu dzejas atdzejā un kopā ar Ojāru paveiktajā, cilvēku un literatūras brīvākai elpai. Arī laikrakstos un izdevniecībā, daudzveidīgās kultūras rosmēs.» Protams, arī XX gadsimta izcilā latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša jaunradē, viņa darbu un piemiņas saglabāšanā, kur Ludmilas Azarovas lomu I. Auziņš novērtē kā neatsveramu.
J. Kursīte-Pakule dzejnieci saista ar vārdiem «dziļa un patiesa inteliģence», jo Ludmila Azarova piederēja paaudzei, «kurai neradās jautājums par to, kas ir un kas nav inteliģence». Šī viņas personības dimensija nekad neļāva nostāties pret vājāko, uzsver J. Kursīte-Pakule, piemēram, padomju laikā aizstāvot Latvijas kultūru. Viņa aicina domāt par Ludmilas Azarovas rakstītā aktualizēšanu, piemēram, šogad plānotās konferences par Ojāru Vācieti ietvaros (konferenci rīko Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, tā notiks no 12. līdz 14. novembrim).
Ludmila Azarova dzimusi 1935. gada 11. aprīlī Maskavā, latviešu valodas skolotājas Emmas Dimpēnas un inženiera Timofeja Azarova ģimenē. Latvijā viņa dzīvoja kopš 1945. gada, 1957. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti un sāka strādāt par tulkotāju laikrakstā Rīgas Balss. Pagājušā gadsimta 60. gados Azarova bija vairāku Maskavas laikrakstu korespondente Latvijā, no 1974. līdz 1990. gadam viņa strādāja par redaktori izdevniecībā Liesma, vēsta LETA. Dzejniece nodarbojās ar latviešu dzejas - Raiņa, Aleksandra Čaka, Edvarta Virzas, Ārijas Elksnes, Mirdzas Ķempes, Imanta Ziedoņa, Māras Zālītes, Knuta Skujenieka, Montas Kromas, Ojāra Vācieša un daudzu citu dzejnieku - atdzejošanu. Kopā ar Viju Kaņepi viņa izveidoja Ojāra Vācieša kopotos rakstus desmit sējumos. Ludmila Azarova tulkojusi operu Baņuta un Zelta zirgs libretus, latviešu dramaturgu lugas.
1987. gadā Ojāra Vācieša un Māra Čaklā atdzejojumā klajā nāca Ludmilas Azarovas dzejoļu krājums Magnētiskais Māras ezers, 2005. gadā - Tev un ugunij, kur iekļauta arī viņas latviski rakstītā dzeja. Dzejniece bija Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, kopš 1998. gada - Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle. Viņa tika apbalvota ar Andreja Upīša un Raimonda Gerkena literārajām prēmijām, kā arī 2004. gadā - ar Mūža balvu par ieguldījumu literatūrā.