Kontrakti ar sirdsapziņu
Sabiedrība varas cerberus sazīmēja pēc viņiem nodrošinātā arsenāla: augsti apbalvojumi, prezidiji, ārzemju braucieni, specslimnīcas, telefoni, labiekārtoti dzīvokļi, kvalifikācijai neatbilstoši amati utt. Nacionāli degradētie slēdza kontraktus ar savu sirdsapziņu un saņēma licenci tautiešu plosīšanai ar slepenām apsūdzībām un viltus liecībām. Izsekošana bija nolikta morāles rangā, tāpēc nebija kauns izsekot, nebija grēks noklausīties. Ziņu pienesēji ne tikai slepus skribelēja zīmītes, bet arī nekaunīgi līda preses slejās un augstajās tribīnēs, lejot noziedzīgas samazgas uz gudrām galvām. Tautas atmiņa nav siets! Tā veido nākamo paaudžu psiholoģisko klimatu!
Savulaik lišķīgos okšķerus ļoti cienīja, par dāsniem pakalpojumiem nebija uzslavas runu deficīta. Tomēr dažs labs slepenlīža patiesi bija cildināms, piemēram, Saldus rajona Sātiņu pagastā manai vīramātei pačukstēja, lai pošas tālajam ceļam, bet bērnus gan lai paslēpj. Tādējādi trīs bērni bija glābti no Tomskas bargā novada. Bet Jaunpagastā sovhoza Virbi direktors manu tēvu brīdināja, ka Talsu orgāni mūždien interesējas par mūsu ģimenes uzskatiem un gaitām. Paldies Dievam, ne jau visi godaprātu pārdeva par sudraba grašiem.
Jāvērtē caur asaru prizmu
Čekas - šī soda orgāna - vienīgais saimnieks bija Centrālkomiteja, kurai KP speciālo represīvo nodaļu štata un ārštata kadri nodeva visus skaudros dzīves faktus, lai vardarbīgi vērstos pret ikvienu, kas neiekļāvās ideoloģijas žņaugos. Skrupulozi un ātri savāca slepenās apsūdzības, uz to pamata rīkoja visbaisākās tiesas. Nepakļāvīgos izolēja lēģeros, bet paklausīgajiem uzmauca sakas. Koloniālās iekārtas čuguna ķetnās kāds pazaudēja dvēseli, cits - pēdas. Tautas galvenais audzinātājs bija melnā Berta jeb «melnais krauklis». Kā lai nevainīgi vainīgie aizmirst politiskās vajāšanas bezprecedenta pazemojumus? Tā dēvētie ienaidnieku arhīvi ir svarīgi pagātnes izpratnei par cilvēku rīcības motīviem un viņu rafinētajām metodēm.
Atpakaļ jāatskatās bez naida pret pagātni, bet ar sāpi un godīgu nodomu noskaidrot visu, kas ar mums bija noticis. Cīnāmies taču pret ideoloģiju, nevis pret cilvēkiem - bijušajiem komunistiem. Tagad pieejamie fakti būtiski koriģē vēsturiskā procesa preparēto ainu, ir neloģiski un pretdabiski tautai traucēt uzzināt savu vēsturi. Izkustinot patiesības noklusēšanu, mums un pēctečiem tiek sniegta ideoloģisko šamaņu neizkropļota informācija par kataklizmām, kas deformēja mūsu ģenealoģiju, gandēja vēsturisko atmiņu, bremzēja mūsu evolūciju kā neatņemamu dabas daļu. Noklusēšana neveido latviešu nācijas dižuma patentu. Jāsaprot, ka vēsture ir jālolo un jāvērtē caur cietēju asaru prizmu. Lai nokrīt melu un baiļu zvīņas - ir jāspēj pārvarēt amorālās cenzūras barjeras un jāatver VDK kolekcijas, kas ir traģiskās patiesības atspulgs!
Kāpēc tik ilgi noturējās?
Mēs baidāmies apvainot un izraisīt sirdsdēstus slepeno apsūdzētāju jūtīgajai dvēselei, baidāmies izsaukt aizdomas par atriebību? Bet stukaču psihe nemaz nav tik trausla. Viņus nesatrauca nevainīgo bendēšana un bāreņu rūgtās asaras. Viņus neatturēja ne parasta cilvēcīga sirdsapziņa, kuru tie iznīdēja sevī, ne līdzcilvēku nosodījums, uz kuru ciniski spļāva. Tā nav atriebība, bet gan taisnīguma atjaunošana, ko pieprasa demokrātija. Tas ir mūsu morālais pienākums pēcteču priekšā un augsta atbildība par to pagātni, kura mums dod tiesības veidot laimīgu nākotni Latvijā. Traģisko patiesību nedrīkst atlikt uz pēclaiku, jo vēlāk būs dramatiskāk atzīties par saviem grēkiem un zaudējumiem. Šodien viens no progresa virzītājiem ir tieši kauns un nožēla!
Atklājot pagātnes ziņotājus, tiks dots preventīvs trieciens arī tiem, kas tikai grasās ķerties pie tamlīdzīgas lietas. Kaimiņvalstīs šāda publiskotā informācija pat pozitīvi ietekmējusi politiku. Turklāt šī problēma palīdzētu atbildēt uz līdz šim nenoskaidroto centrālo jautājumu - kāpēc tik ilgi noturējās totalitārais režīms? Objektīvā spēka dēļ, vai pati sabiedrība, pārvērsta par kolektīvu skrandu, bija labvēlīgs humuss visbaisākajam eksperimentam ar cilvēku? Patlaban aizvien aktuālāka kļūst tieši jautājuma otrā daļa.