Šis jautājums jārisina likumdevējiem un Finanšu ministrijai, skatoties uz valsts budžetu kopumā un izvērtējot, kādu iespaidu uz budžetu šāds lēmums atstās. Nenoliedzami katram produktam PVN veido ievērojamu tirdzniecības cenas sastāvdaļu. Vai PVN samazināšana palielinās patēriņu, grūti teikt. Vēl komplicētāk ir komentēt domas par diferencēta PVN piemērošanu Latvijā ražotiem un mūsu valstī importētiem piena produktiem. Uzskatu, ka šāda diferencēta nodokļa administrēšana būtu ļoti sarežģīta. Mēs sekosim līdzi notikumu attīstībai un strādāsim pēc tiem spēles noteikumiem, kādi Latvijā būs spēkā.
Pērn rudenī aizsākās vērienīga akcija - mudinājums pirkt Latvijas produkciju. Akcijas ietekmē mūsu valsts ražojumus pirka vairāk?
Jā, mēs izjutām ievērojamu noieta pieaugumu, un, pateicoties šai akcijai, patēriņš trīs mēnešu laikā vidēji pieauga par 15%, salīdzinot ar periodu pirms Krievijas ieviestā embargo rietumvalstu pārtikas produktiem. Ja skatāmies gada griezumā, tad patēriņš auga par 50%. Tie ir ļoti iespaidīgi skaitļi.
Konkrētu produktu veiksmi Latvijas tirgū nosaka cena, tas, ka patērētājiem produkts garšo, vai mārketings?
Pircēju izvēli ietekmē daudzu faktoru kopums, turklāt Latvijā patērētājs ir izlutināts un grib ļoti dabisku, ļoti veselīgu produktu par zemu cenu. Ja paskatāmies uz jauniem produktiem, to var ilustrēt ar kādu stāstu par Nu Smoothie saldējumu, kas patiesībā ir augļu un ogu biezenis uz kociņa, ar 0% tauku un bez piena. Paradoksāli, bet esam piena pārstrādes uzņēmums, kas ražo saldējumu, kurā nav piena. Kā tas notika? Ļoti ciešā sadarbībā strādājot Mārketinga nodaļai, Izpētes un attīstības nodaļai, ražošanai un Pārdošanas nodaļai. Mārketinga nodaļas darbinieki vasarā pirms diviem gadiem staigāja pa pludmali, runāja ar cilvēkiem, domāja, kā mūsu produkciju varētu uzlabot, un secināja, ka ir vajadzīgs viegls, atsvaidzinošs produkts. Atbrauca uz darbu, satikās ar Izpētes un attīstības nodaļas darbiniekiem, un apspriedes rezultātā tapa saldējums, kuru pērn pagaršoja katrs trešais Latvijas iedzīvotājs. Šis stāsts parāda, ka jauni produkti nedzimst kabinetā vai laboratorijā. Tos rada patērētāju vēlmju izpēte un rēķināšanās ar to, kurp iet pasaules tendences.
Laikā, kad daudzi uzņēmēji sūdzējās par Krievijas embargo radītajām grūtībām, jūs medijiem paudāt, ka, «pateicoties sankcijām, tiek apgūti jauni tirgi». Kas ir šāda optimisma pamatā?
Vienkārši nevajag sūdzēties, bet jāstrādā un jāmeklē risinājums. Neapšaubāmi pagājušais gads gan piena nozarei kopumā, gan mūsu uzņēmumam bija kā pa amerikāņu kalniņiem, mēs piedzīvojām visaugstākās piena cenas, kādas vēsturiski bijušas, un piedzīvojām arī Krievijas embargo. Tas viss tieši ietekmēja arī mūs kā uzņēmumu. Tomēr gaušanās nekad nevienam nav palīdzējusi un situāciju labāku nav padarījusi.
Mēs definējām, ka pats svarīgākais ir saglabāt Latvijas piena nozares asinsriti, un turpinājām iepirkt svaigpienu no visiem mūsu piegādātājiem. Piena ražošanā ir sava specifika - nevar brīdī, kad tiek ieviests embargo, govij pateikt, ka tagad mums kādu laiku pienu nevajag, pietiek jau ar esošo. Izprotot nozares specifiku, fokusējām visus spēkus uz jaunu tirgu meklēšanu. Ja līdz Krievijas embargo par jaunu tirgu apgūšanu daudz tika runāts, tad līdz ar embargo pienāca brīdis, kad kļuva skaidrs - pietiek runāt, jāsāk darīt. Bijām ilgi strādājuši pie tā, lai ieietu Ķīnas tirgū, bet pērn augustā pasākumi ieguva citu ātrumu. Protams, Krievijas embargo bija liels satricinājums gan piensaimniekiem, gan piena produktu ražotājiem kā Latvijā, tā visā Eiropas Savienībā (ES). Visiem iesaistītajiem bija jāmeklē un joprojām ir jāmeklē risinājumi.
Kā vienu no risinājumiem redzat Ķīnas tirgus iekarošanu?
Ticu, ka Latvija ir un var būt ļoti spēcīga piena nozares spēlētāja globālajā tirgū. Ne velti mēs esam vairākkārt teikuši, ka redzam Latviju kā Eiropas Jaunzēlandi, un esam uzsvēruši, ka gribam Latvijas - otrās zaļākās valsts - piena produktus piedāvāt patērētājiem visā pasaulē. Mums jāstrādā augstas pievienotās vērtības nišas kategorijās, piedāvājot produktus, ar kuriem varam būt unikāli un uzsvērt tieši tās priekšrocības, kas ir mums šeit, Latvijā.
Vēl viens faktors, kas vienmēr jāņem vērā, ir globālais pieprasījuma un piedāvājuma tirgus. Lai saražotu vienu tonnu pasaulē pieprasītā piena pulvera, vajadzīgas 11 tonnas piena. Divas lielākās piena produktu importētājvalstis pasaulē ir Ķīna un Krievija, abas šīs valstis pēdējos deviņos desmit gados bijušas tās, kurām bijis visstraujākais importa pieaugums. Vēl jo vairāk, šis importa pieaugums jeb deficīta pieaugums tiek plānots arī nākotnē. Ja raugāmies, kuri ir lielākie eksportētājtirgi, viens no tiem ir ES, otrs - Jaunzēlande un Austrālija, bet trešais ir Ziemeļamerika. Ja vērtējam pastāvošos ierobežojumus, tad redzam, ka gan Jaunzēlande, gan Austrālija sasniegusi piena ražošanas [maksimālo] kapacitāti. Pēdējos gados piena ražošanas apjomi īpaši nepieaug un arī nevarēs pieaugt nākotnē. Ja raugāmies uz ES, tad redzam Ziemeļeiropas piena jostu, kas sākas pie Baltijas jūras un aiziet līdz Anglijai, šajā Ziemeļeiropas piena jostā arī tiek saražota lielākā daļa no visa Eiropas piena. Latvija ir šīs piena jostas sākums. Mums ir labvēlīgi klimatiskie apstākļi un ir piena ražošanas tradīcijas.
Kas palīdz saprast, kāda ir Ķīnas patērētāju gaume?
Nenoliedzami vienmēr viens no būtiskākajiem kritērijiem, kas jāņem vērā, ir patērētājs, jo patērētājs balso par konkrēto produktu ar savu maku. Produktiem, ko mēs ražojam un eksportējam uz Ķīnu, jābūt atraktīviem un piemērotiem konkrētajam tirgum. Produktiem jābūt unikāliem, lai mēs ar tiem varētu izcelties. Arī tas, ka produktu izcelsmes valsts ir Latvija - otra zaļākā valsts pasaulē, palīdz atšķirties no citiem piedāvājumiem tirgū. Vairāk nekā trešdaļa visas enerģijas mūsu valstī ir atjaunojamā enerģija, kas Ķīnas sadarbības partneru izpratnē ir kaut kas unikāls.
Lai gūtu priekšstatu par Ķīnas tirgu, piedalījāmies arī Pekinas pārtikas izstādē. Vēl viens svarīgs moments ir tas, ka esam Baltijā pirmie piena produktu ražotāji, kuri veiksmīgi izgājuši auditu, lai mūsu piedāvājums atbilstu Ķīnas Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām. Lai mūsu uzņēmums saņemtu eksportam uz Ķīnu nepieciešamo sertifikātu, te ieradās auditori, kas apmeklēja Rīgas un Valmieras rūpnīcas. Ķīnas auditori bija stingrāki nekā Krievijas un visu citu valstu auditori, kuri iepriekš bija braukuši pie mums un pārbaudījuši mūsu ražotnes. Auditori apliecināja, ka mūsu ražošanas standarti atbilst visām augstākajām Ķīnas prasībām. Formāla sertifikāta sagatavošana aizņem apmēram mēnesi, un nākamais solis ir tāds, ka pēc sertifikāta saņemšanas mūsu uzņēmumi tiek iekļauti Ķīnas importētāju sarakstā, kas atkal nenotiek vienā dienā.
Domājam, ka pirmais, ko eksportējam uz Ķīnu, varētu būt saldējums, pēc tam varētu sekot krēmsieru un sviesta eksports. Tomēr nevar teikt, ka ir darbs padarīts, tāpat kā nevar teikt, ka Rīga ir gatava. Darbs eksporta tirgos ir nepārtraukts process. Jābūt pacietīgiem, mērķtiecīgiem, apveltītiem ar lielu gribasspēku, lai jaunos eksporta tirgus varētu iekarot.
Cik lielu eksporta daļu plānojat virzīt tieši uz Ķīnas tirgu?
Ikviena atsevišķa eksporta tirgus attīstība jāveido līdzsvarā ar visiem pārējiem. Mums jāskatās plašāk - Āzijas valstīm ir nepieciešams importēt piena produktus. Lai neuzkāptu vēlreiz uz tā paša grābekļa, uz kura bijām uzkāpuši ekonomiskajā sadarbībā ar Krieviju, kad bijām nonākuši pārāk lielā atkarībā no šī viena - Krievijas - tirgus, tagad esam apņēmušies veikt diversificētu tirgus attīstību.
Ja kādreiz tiks atcelts Krievijas embargo, atkal strādāsiet šīs valsts tirgū?
Jā, jo Krievijas tirgū saskatām potenciālu izaugsmei. Tirgus, ko veido 140 miljoni iedzīvotāju, ir ļoti interesants jebkuram eksportētājam. Turklāt Krievijai būs nepieciešams piena produktu imports. Par to, ka Krievija noteica embargo ES pārtikai, ļoti apbēdināti bija arī mūsu sadarbības partneri Krievijā, jo viņiem steidzami bija jāatrod citi uzņēmumi, kuri var piedāvāt pārtikas produktus.
Uzņēmēji teikuši, ka, neraugoties uz sankciju rezultātā radušos sarežģīto situāciju, Latvijas valdība un citas valsts amatpersonas pietiekami nepalīdz atrast jaunus eksporta tirgus. Jūsuprāt, valdība dara pietiekami, lai uzņēmumiem pavērtu ceļus uz jauniem tirgiem?
Uzņēmējiem jāstrādā roku rokā ar valsts amatpersonām, lai izstrādātu labākos risinājumus un lai amatpersonas saprastu uzņēmējiem svarīgās lietas, ieejot jaunos eksporta tirgos, lai sniegtu tādu palīdzību, kāda uzņēmējiem nepieciešama. Ļoti bieži tas ir darbību kopums un katram konkrētajam tirgum var atšķirties. Bieži ir svarīgi, lai ārvalstu viesus kopā ar biznesa vides pārstāvjiem uzņem arī augsta līmeņa valsts amatpersona. Tomēr galu galā lielākā atbildība gulst uz pašiem uzņēmējiem - viņiem jāpasaka, kuri tirgi viņiem interesē un tieši kāda palīdzība viņiem vajadzīga no valsts. Tas ir kopīgs valsts amatpersonu un uzņēmēju darbs, kuram jābūt balstītam uz izpratni, elastību un atsaucību.
Piensaimnieki bieži sūdzas, ka piena iepirkuma cenas, ko piedāvā Latvijas piena produktu ražotāji, ir pārāk zemas. Kā piensaimnieku un piena produktu ražotāju sadarbība būtu veidojama, lai neizskanētu savstarpēji pārmetumi?
Šīm attiecībām jābūt balstītām uz savstarpēju cieņu un ilgtermiņa redzējumu, jo pēdējos trijos gados bijušas gan rekordaugstas piena cenas, gan cenu kritums embargo ietekmē, jo ES vērojama piena pārprodukcija un cenas likumsakarīgi ir samazinājušās. Latvijā piena nozarei, kas vērsta uz eksportu, vēl jo vairāk svarīgi ir strādāt ar ilgtermiņa redzējumu, būt kopā gan priekos, gan bēdās un kopā svinēt tās uzvaras, kuras iespējamas, pateicoties priekšrocībām, ko nodrošina klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi, kā arī tas, ka mums ir spēcīgas piena ražošanas tradīcijas un arī ambīcijas augt. Šis kopums ir priekšnosacījums tam, ka es ticu - mēs varam būt stipri spēlētāji pasaules līmeni.
Konkurence ar Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem - gan sadarbībā ar piena ražotājiem, gan eksporta tirgos -, ir jūtama?
Jāsaka, tieši Latvijas tirgū mūsu valsts uzņēmēju savstarpējā konkurence ir ļoti sīva. Mūsu valstī vien ir apmēram 40 piena produktu ražošanas uzņēmumu, turklāt tepat blakus ir spēcīgie Lietuvas piena ražotāji, tāpat kaimiņos ir Igaunijas ražotāji, kuri pircējiem Latvijā ar lielāko prieku piedāvā savus piena produktus. Svarīgi ir nodrošināt godīgu un visiem izdevīgu attīstību vietējā tirgū - un te mēs visi esam konkurenti, - bet uz eksporta tirgiem tomēr jāiet visiem vienoti, paziņojot, ka mēs esam saliedēta Latvijas piena nozare vai pat Baltijas piena nozare. Dažās produktu kategorijās mēs pat nekonkurējam, bet kopīgi stiprinām Ziemeļeiropas piena jostas starptautisko atpazīstamību.