Staļģenes pasta nodaļas priekšniece Iveta Rence, kura savā dzimtā pārstāv jau ceturto pasta darbinieku paaudzi, teic, ka pasts kopš saviem pirmsākumiem ievērojami mainījies. «Ja agrāk uz pastu pārsvarā nāca, lai avīzi pasūtītu, tagad visbiežāk nāk rēķinus samaksāt, jo, pirmkārt, cilvēks bankām neuzticas. Otrkārt, grib saņemt čeku, kā saka, uz rokas. Uz pastu nāk arī veļas pulveri nopirkt, jo pagasta veikalā tas ir dārgāks. Gadās, ka nāk arī sirdi izkratīt, jo te, pastā, ir kāds, kas viņu uzklausa un pazīst no bērna kājas,» saka I. Rence.
Latvijas pasts savu saimniecisko darbību veic saskaņā ar uzņēmuma izstrādāto attīstības stratēģiju, lai atvērtā pasta tirgus apstākļos uzņēmums būtu konkurētspējīgs un strādātu ar peļņu, pasta nodaļu pārtapšanu par dažādu preču veikaliem skaidro Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.
Dzija un puķu sēklas
«Pasta nodaļās netiek tirgots nekas, kas netiek pirkts, visas preces, kas tajā atrodas, ir lietas, pēc kurām ir pieprasījums,» pasta attīstības stratēģiju skaidro LP Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa un piebilst: «It sevišķi lauku pasta nodaļas ir tās, kuras ātri var reaģēt uz iedzīvotāju pieprasījumu. Uzklausām pasta nodaļu vadītāju viedokli par to, pēc kādām precēm varētu būt pieprasījums, jo nereti pasts ir vienīgā vieta, kur iedzīvotāji var kādas nepieciešamās preces iegādāties, jo reģionā nav veikala. Tas arī ir iemesls, kāpēc pavasaros pastā tirgo puķu sēklas un ziemā dziju - lietas, kas cilvēkiem konkrētajā apvidū ir vajadzīgas.»
G. Vārpa skaidro, ka pasts būtībā ir servisa centrs, jo līdz ar tehnoloģisko progresu un ievērojamu apdzīvotības līmeņa kritumu reģionos pasta nozīme vairs nebūt nav tāda, kāda tā bija pat vēl pirms pieciem vai desmit gadiem. «Esam spiesti meklēt tādus pasta pakalpojumu sniegšanas veidus, kas būtu optimāli gan iedzīvotājiem, gan arī neradītu zaudējumus,» saka LP pārstāve.
Arī Staļģenes pasta nodaļas vadītāja I. Rence apstiprina, ka it sevišķi laukos, kur starp uzņēmumiem trūkst konkurences, cilvēkiem pat pirms nelielas preces iegādes ir paradums cenas salīdzināt un iegādāties izdevīgāko. Proti, Staļģenē ir tikai viens veikals, un dažas preces tieši pastā mēdz būt lētākas. I. Rence stāsta, ka Staļģenes iedzīvotājiem lielāka preču izvēle būtu pieejama Jelgavā, bet tā atrodas 20 km attālumā, un, lai tur aizbrauktu, nepieciešami papildu līdzekļi. «Kurš to var atļauties?» lauku dzīves paradumus skaidrojot, retoriski jautā Iveta Rence.
Par to, cik daudz LP paralēli pasta pakalpojumiem nopelna tieši no dažādu preču tirgošanas, informāciju nesniedz ne Satiksmes ministrija, ne arī pats Latvijas pasts. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums jau vairākus gadus strādā ar peļņu, kas pieaug. Tas apstiprina, ka LP izvēlētā attīstības stratēģija atvērtā pasta tirgus apstākļos varētu būt attaisnojusies.
Bez rindām nevarot
Patlaban LP kopumā ir 620 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, no tām 545 ir tā dēvētās tradicionālās pasta nodaļas. Biežākais iemesls pasta nodaļu slēgšanai ir iedzīvotāju nelielais skaits un mazais pieprasījums pēc pasta pakalpojumiem, skaidro SM. Lai novērstu zaudējumu radīšanu uzņēmumam, vietās, kur tradicionālo nodaļu darbība ir nerentabla, to darbības forma tiek mainīta.
Proti, likvidēto pasta nodaļu funkcijas pilda pastnieki - ja klientam vajag saņemt sūtījumu, var sazināties ar šo pasta pakalpojumu punktu - vai nu viņam sūtījumu atved, vai saņēmējs pats nāk pēc sūtījuma. «Laukos cilvēki cits citu pazīst un notiek efektīva sadarbība starp Latvijas pasta klientu un darbiniekiem,» stāsta G. Vārpa un apgalvo: «Vietās, kur tradicionālo pasta nodaļu funkcijas tiek nodotas starpniecībā pastniekiem - un tādu visā Latvijā patlaban ir vairāk nekā 60 -, iedzīvotāji saņem visus pasta pakalpojumus, kas ir definēti likumā.» Vidēji pasta pakalpojumu īpatsvars šādās vietās esot no viena līdz pieciem pakalpojumiem dienā. Lai ekonomētu līdzekļus, izvērtējot, kāds ir klientu pieprasījums un plūsma, katrai pasta nodaļai ir atšķirīgs darbalaiks.
G. Vārpa noraida pārmetumus, ka Latvijas pasts tāpēc, ka nodarbojas ar komercdarbību, ievērojami palēnina klientu apkalpošanu un pagarina pakalpojumu gaidītāju rindas. «Jā, esam saņēmuši pārmetumus, ka pasts apkalpo lēni. Tomēr gribu teikt - tā ir cilvēku neiecietība. Ja klients nāk maksāt rēķinu un pasta darbiniekam vairākkārt jāizskaidro, kā to izdarīt, tad viņam tas jādara, lai cik laika tas arī prasītu.»
Arī I. Rence teic, ka lauku pasta nodaļas no pilsētas atšķiras ar rāmu dienas plūdumu. «Ja laukos cilvēki rindu izmanto, lai komunicētu savā starpā, pilsētās vide ir steidzīgāka.» «Pilsētās puķu sēklas netirgo,» iebilstot pārmetumam, ka «tirgošanās ar dažādām precēm» ietekmē klientu apkalpošanas gaitu pilsētu pasta nodaļās, saka G. Vārpa, atgādinot, ka rindas mēdz būt arī bankās un citās iestādēs.
Konkurenti neuztrauc
Kā mainījušās pasta funkcijas mūsdienās? Pēdējos gados līdz ar e-komercijas attīstību LP ievērojami pieaudzis pārsūtīto paku un sīkpaku apjoms. LP dati rāda, ka 2013. gadā uzņēmums apstrādājis aptuveni par pusmiljonu sīkpaku vairāk nekā 2012. gadā. «Ņemot vērā interneta veikalu straujo attīstību un iedzīvotāju vēlmi iepirkties internetā, paku un sīkpaku apjomi varētu vēl vairāk palielināties,» paredz LP pārstāve. Arī I. Rence apstiprina, ka sīkpaku apjoms Staļģenes pasta nodaļā ir liels, jo iedzīvotāji aizvien vairāk preču pasūta no preču katalogiem.
Savukārt līdz ar iedzīvotāju mobilitātes pieaugumu, kad cilvēki nereti vairs nav piesaistīti kādai noteiktai teritorijai, bet pārvietojas no dzīvesvietas ar auto uz darbu pavisam citā teritorijā, viņiem arī pasta pakalpojumus izdevīgāk ir saņemt «pa ceļam». Tāpēc LP nepilna gada laikā paplašinājis sūtījumu izsniegšanas projektu ar Narvesen tirdzniecības vietām un Statoil degvielas uzpildes stacijām (DUS). Patlaban LP pasts piedāvā saņemt ienākošos pārrobežu un iekšzemes pasta sūtījumus vairāk nekā 100 Narvesen tirdzniecības vietās, kā arī 59 Statoil DUS visā Latvijas teritorijā.
Lai arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati liecina, ka patlaban Latvijā reģistrēti 94 pasta komersanti, kas varētu LP veidot spēcīgu konkurenci, G. Vārpa teic, ka drīzāk ir pretēji - tieši LP savas pozīcijas tirgū nostiprina, jo spēj nodrošināt efektīvāku dažādu pakalpojumu īstenošanu, un atgādina, ka «labs piemērs ir saistīts ar eiro ieviešanu, kad bija jāveic Latvijas Bankas materiālu piegāde. Uzvarēja privātie komersanti. Vēlāk izrādījās, ka ir ļoti daudz sūdzību par to, ka daudzviet piegāde nav veikta. Ar to, ka citi pakalpojumu sniedzēji tomēr nevar nodrošināt visu to pakalpojumu klāstu, ko LP, sastopamies diezgan bieži.»