RD publiski pieteiktā cīņa ar graustiem nav pārsteigums. Jau pirms daudziem gadiem domes amatpersonas sprieda par to, kā nesakārtoto īpašumu īpašniekus piespiest ēkas sakārtot vai arī nojaukt. Taču diskusijas vienmēr atdūrās pret privātīpašuma jēdzienu un, iespējams, arī politisko mazspēju.
Graustu problēma ir aktuāla visā Latvijā. Turklāt jēdziens «grausti» visbiežāk iet roku rokā ar diviem citiem jēdzieniem - viens ir ēkas kultūrvēsturiskā vērtība vai kultūras pieminekļa statuss, kas prasa, īpašumu atjaunojot, to atjaunot atbilstoši noteiktiem standartiem, bet otrs - ēkas īpašnieku savstarpējās nesaskaņas, kas apgrūtina vai pat padara neiespējamu lēmuma par investīcijām īpašuma atjaunošanā pieņemšanu.
Domāju, ka visi ir vienisprātis par to, ka grausti - tas nav nekas labs. Tie rada potenciālu apdraudējumu garāmgājējiem, ir paaugstinātas bīstamības objekts bērniem. Grausti slikti izskatās, tā bojājot ne tikai vidi, bet nereti pazeminot arī līdzās esošo nekustamo īpašumu tirgus vērtību.
Tāpēc RD publiski uzsāktā cīņa ar graustiem ir apsveicama. Tajā pašā laikā aiz kadra palikusi cīņa ar iemesliem, kāpēc kāds it kā labs īpašums kļūst par graustu. Viens no iemesliem ir stāsts par ēkas īpašniekiem. Gadījumos, kad īpašumam ir vairāki līdzīpašnieki, tie nereti nespēj vienoties par mājas uzlabošanas pasākumiem. Kamēr daži īpašnieki ir gatavi ieguldīt īpašuma sakopšanā un uzturēšanā, citi - nē. Iemesli te mēdz būt dažādi: gan fakts, ka vienam no īpašniekiem nepietiek līdzekļu ieguldīšanai, gan fakts, ka visi īpašnieki nespēj vienoties par nosacījumiem un tamlīdzīgi. Savukārt sākoties tiesvedībai, īpašums tiek iesaldēts, jo neviena no pusēm nevēlas ieguldīt īpašumā, kamēr nav skaidra tiesas gala lēmuma. Tieši īpašnieku savstarpējie strīdi un tiesvedības ir būtisks faktors, ar ko jārēķinās gan RD, gan īpašniekiem. Kas notiks, ja RD nojauks īpašumu, kamēr tas ierauts tiesvedībā? Var sanākt, kamēr līdzīpašnieki tiesājas, pašvaldība ņem un nojauc īpašumu, kaut gan, iespējams, pēc tiesāšanās viens no līdzīpašniekiem turpinātu ieguldīt un uzlabot nekustamo īpašumu.
Viens iespējamais risinājums varētu būt, ka īpašnieku strīdus, kuros notiek tiesu darbi, tiesa varētu skatīt paātrinātā kārtībā. Tad ātrāk būtu skaidrība par nekustamo īpašumu, lai to varētu sakārtot vai nojaukt.
Otrs risinājums gadījumos, kur īpašnieki neko nedara, būtu publicēt sludinājumu Latvijas Vēstnesī par īpašuma sakārtošanas termiņu. Ja pēc termiņa iestāšanās nekas nebūtu izdarīts, īpašums tiktu atdots izsolei. Tajā īpašumu varētu tirgot par zemes vērtību, ar nosacījumu, ka jaunajam īpašuma ieguvējam būtu nodokļu atlaides vai vispār nebūtu jāmaksā nodokļi līdz brīdim, kamēr atpelna ieguldītos līdzekļus, ja konkrētā ēka vai teritorija tiek sakārtota un attīstīta.
*Juristu biroja Birchlawfirm eksperts