Ar šo iedibināto kārtību jārēķinās arī Aleksandram Beļavskim, kura vadībā pirmo reizi Latvijas hokeja valstsvienība spēlēs pasaules čempionātā.
Sagatavošanās ciklā ap hokeju valdošais barometrs jau uzrādīja iepriekšminēto tendenci. Kad ripas vārtu tīkliņu no iekšpuses neskāra un zaudējumi rindojās cits pēc cita, jau bija dzirdamas runas, ka ar Beļavska iecelšanu amatā ir aizšauts garām. Treniņnometnes sākumā par jaunā trenera atbilstību amatam, šķiet, sāka šaubīties arī Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans, jo kā gan citādi lai skaidro viņa lēmumu bez Beļavska ziņas par treneri no aizokeāna aicināt Tomu Kūlenu. Beigās Kirovs gan ieslēdza atpakaļgaitu, un Kūlens uz Latviju neatbrauca.
Par jaunā trenera darba stilu arī varēja dzirdēt skeptiskas piezīmes. «Lēnām ieslidojamies, un tad darām tā un šitā - ja mūsu laikā kāds no treneriem tā būtu teicis! Bija jāstrādā ar maksimālu atdevi no pirmās līdz pēdējai treniņa minūtei. Nedomāju, ka ar tādu gatavošanos kaut kas labs sanāks,» pēc valstsvienības treniņa Volvo ledus hallē privātā sarunā skeptisks bija viens no vadošajiem padomju laika Rīgas Dinamo spēlētājiem.
Tikmēr gatavošanās ritēja savu gaitu, un pat pēc sāpīgā nokdauna Norvēģijā (3:7) Beļavskis saglabāja vēsu prātu, to viņš vēlas sagaidīt arī no saviem padotajiem.
«Viņš ir pozitīvi noskaņots, visu uztver bez panikas,» jauno treneri raksturo komandas kapteinis Kaspars Daugaviņš. «Beļavskis mūs mudina atrast izeju no visām situācijām. Viņš ir pārliecināts, ka ar bļaušanu neko nevar panākt. Mani šāda attieksme pat ļoti apmierina.»
Gandrīz visi aptaujātie Beļavski raksturo vienādi. Inteliģents un ļoti nosvērts - ir visbiežāk saņemtās atbildes.
Galvenā trenera atskaites mēraukla gan būs izlases parādītais sniegums un ieņemtā vieta Prāgā. Pēc gadiem tikai retais atcerēsies, ka 2015. gada pavasarī izlasi skāra savainojumu lavīna un sastāvs bija patālu no optimālā.
Jauno treneri pagaidām tik tiešām nevar apskaust. Atklāts arī ir jautājums, vai nepieciešamības gadījumā Lipmans būs tikpat pacietīgs kā savulaik ar Oļegu Znaroku. Atgādinājumam - Znaroks pirmajā atskaites pavasarī 2007. gadā pasaules čempionātā Maskavā cīnījās par palikšanu grupā un ieņēma 13. vietu. Starp citu, tieši Oļegs pamudināja izlases vadības grožus nodot Beļavska rokās, tā ka Sašam būs jāattaisno ne tikai Lipmana, bet zināmā mērā arī Znaroka uzticība, jo pirms stāšanās Latvijas izlases trenera amatā viņam vērā ņemamu panākumu nebija. Beļavska gadījumā pilnīgi noteikti var runāt par uzticības kredīta izsniegšanu.
Atšķirībā no priekšgājēja Teda Nolana jaunais izlases treneris, šķiet, vairāk balstās uz savu palīgu sniegtajiem padomiem.
«Skatīsimies, domāsim, vēl mums ir laiks,» Sašas atbildes nepārprotami norāda, ka lēmumi tiek pieņemti koleģiāli. Uz Sprukta trijnieka izjaukšanu arī pamudinājis viens no palīgiem. Var arī manīt, ka brīžiem Beļavskis gandrīz vai kož lūpā, tomēr skarbi nevienu spēlētāju nekritizē.
«Lai līdzjutēji komandu mīlētu, tai ir jāspēlē labs hokejs. Ja būs labs hokejs, rezultāti neliks uz sevi gaidīt,» pēc apstiprināšanas Latvijas galvenā trenera amatā sacīja Beļavskis. Jau šonedēļ no vārdiem būs jāpāriet pie darbiem.