Tādā laikā ir vērts atcerēties, ka vienu līdzīgu Jaungadu Diena jau ir piedzīvojusi. Turklāt tas bija 1990. gada 23. novembrī dibinātās Dienas pirmais Jaungads, un Putina apraudātā ģeopolitiskā katastrofa 1991. gada sākumā vēl nebija notikusi. Tieši otrādi - PSRS impēriskie spēki 1991. gada sākumā devās pretuzbrukumā, un Baltija bija cīņas lauks. Viss sākās ar Preses nama ieņemšanu 2. janvārī, tāpēc pirmā 1991. gada Diena (starp citu, tas bija Dienas 13. numurs) iznāca tikai 4. janvārī un sākās ar atvainošanos lasītājiem: «Jūs noteikti esat vīlušies, turot rokās šo mūsu avīzes numuru, kurš ir gan mazāks, gan plānāks nekā iepriekšējie. Diemžēl politisko kaislību savijumos ir cietusi arī Diena. Lūdzam mūs atvainot un ceram, ka drīz varēsim atkal strādāt ar pilnu jaudu.»
Tā kā pēc Latvijas kompartijas rīkojuma Preses namu bija ieņēmuši OMON kaujinieki, Diena nevarēja uzreiz nodrukāt ievadrakstu Komunisma rēgs Preses namā, un tad nu iznāca tā, ka tas 4. janvārī parādījās gan Zviedrijas laikrakstā Expressen (šis numurs tika izplatīts Rīgā), gan Dienā ar virsrakstu Komunisma rēgs Ķīpsalā. «Nav noslēpums arī tas, ka mūsu nervi ir nospriegoti,» šajā ievadrakstā situāciju raksturoja Guntis Valujevs: «Spridzekļi un spridzeklīši, Ļeņina paceltā roka Rīgas centrā, latvieši Alksnis un Rubiks kongresa tribīnē, pelēkie formastērpi pilsētu ielās. Un cenas, un nedrošība par rītdienu, un nervozitāte parlamentā un valdībā...» Un tālāk: «Ir jāatzīst, ka tieši Latvija var šķist piemērots poligons jaunu ieroču izmēģināšanai. Gan tāpēc, ka mūs var mēģināt pārvērst par ķīli Baltijas valstu starpā, gan tāpēc, ka pašmāju kangaru mums nekad nav trūcis, gan arī tāpēc, ka «nabaga apspiesto cittautiešu», kuru tiesības kādam noteikti jāaizstāv ar ieročiem rokās, pie mums gandrīz puse...» Pēdējais teikums jau skan pavisam mūsdienīgi.
Plānā, tikai četru lappušu avīze gandrīz visa bija veltīta notikumiem ap Preses namu: Kārlis Seržants no LR iekšlietu ministra Aloiza Važņa bija uzzinājis, ka Rīgā ieradusies grupa no PSRS Iekšlietu ministrijas, kuras misiju Vaznis lēsa kā izlūkošanu. Līga Krapāne noskaidroja, ka LR prokuratūra sakarā ar melno berešu nelikumīgajām darbībām ierosinājusi krimināllietu un ka PSRS karogs virs interfrontes mītnes Smilšu ielā 12 jau kopš 30. decembra plīvojot tāpēc, ka tas izkārts par godu PSRS dibināšanas dienai un sakarā ar Jaungada svētkiem piemirsies to nomainīt pret Latvijas PSR karogu, kas pie interfrontes ēkas redzams parasti. Bet Dienas korespondents Vašingtonā Raits Eglītis informēja par žurnālā Newsweek apkopotajām Amerikas politiķu prognozēm tuvākajai nākotnei. Viena no tām skanējusi: «Latvija, Lietuva un Igaunija atstās Padomju Savienību. Pārējās 12 republikas paliks, jo tās ir par vāju, lai ietu šo ceļu vienas pašas.» Citas prognozes paredzēja, ka Dienvidslāvija sadalīsies Slovēnijā, Horvātijā un Serbijā, Čehoslovākija pasludinās sevi par vēl vaļīgāku čehu un slovāku federāciju, Ungārija un Rumānija varētu sākt cīņu par Transilvāniju. Attiecībā uz NATO prognozes paredzēja šīs organizācijas nozīmes samazināšanos, «taču NATO būs iespēja turpināt spēlēt savu militāro lomu gadījumā, ja Padomju Savienībā pārmaiņu process apstāsies vai tiks apstādināts». Pagājuši 24 gadi pēc šīs prognozes, un Putins tagad mēģina laiku ne tikai apstādināt, bet arī pagriezt pretējā virzienā.