gada, bet līdz darbiem naudas trūkuma dēļ līdz šim neviens nav ticis. Kopš 2003. gada notikusi šī jautājuma aktualizēšana jau sadarbībā ar Rīgas domes (RD) Īpašuma departamentu kā ēkas īpašnieku. Pēc mēneša LNMM rekonstrukcija beidzot varētu sākties, janvāra beigās jābūt gatavam ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves tehniskajam projektam, un trijos gados Rīgai būtu jātiek pie mūsdienīgai galvaspilsētai atbilstoša mākslas muzeja, kas tradicionāli ir arī viens no būtiskiem tūristu magnētiem. «Ticēšu, kad izdzirdēšu, ka urbj un kaļ,» par rekonstrukciju saka LNMM direktore Māra Lāce.
Patlaban muzejā apskatāmās mākslinieka Kārļa Padega simtgadei veltītās izstādes - Trauslais izaicinājums, Padegs un pilsoniskā madāma - var kļūt par pēdējām pirms muzeja slēgšanas.
Pazemē un uz jumta
«No muzeja, kas fiziski brūk kopā, ir jāuztaisa muzejs, kas var kalpot vēl 100 gadu,» saka M. Lāce. Muzeja ēku arhitekti iecerējuši savienot ar divu līmeņu pazemes muzeja daļu aptuveni 4000 kvadrātmetru platībā, kurā būs gan jauna izstāžu zāle - vairāk nekā 600 m2, gan mākslas darbu krātuves, restauratoru darbnīcas, darbinieku telpas. Galvenajā ēkā daļēji atbrīvosies cokolstāvs, tiks apgūti arī bēniņi - kopumā muzeja telpu platība palielināsies, un tās atvēlēs muzeja pastāvīgajai ekspozīcijai. Šobrīd LNMM galvenajā ēkā glabājas ap 30 000 darbu, bet sākotnēji muzeja ēka tika veidota tikai dažiem simtiem darbu. Muzejs funkcionāli ir novecojis, piemēram, ēkā nav ventilācijas, vecie siltuma un elektrotīkli neatbilst mūsdienu prasībām un iespējām. Vēsturisko muzeja ēkas plānojumu rekonstrukcijā nemainīs, arī iespaidīgā ieeja saglabāsies pašreizējā vietā, ēka pilnībā būs pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Jaunums vēsturiskajā ēkā būs bēniņu, kupola daļas, arī muzeja jumta atvēršana apmeklētājiem.
Cer atvērt 2014. gadā
Vīziju par ēkas rekonstrukciju izstrādājuši Lietuvas arhitekti (birojs ProcessOffice), kuri pērn uzvarēja RD Īpašuma departamenta rīkotajā starptautiskajā metu konkursā. Muzeja rekonstrukcijas un paplašināšanas izmaksas kopumā varētu būt ap 17 miljoniem latu, darbu termiņu ir grūti prognozēt, jo tas saistīts ar finansējumu, Dienai sacīja RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Nelielu daļu rekonstrukcijas izmaksu varēs segt no ES līdzekļiem (aptuveni 1,2 miljoni latu), bet lielākā daļa būs jāmaksā Rīgas pilsētai. Paredzams, ka janvāra beigās, tiklīdz tiks pabeigts ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts, tiks izsludināts iepirkumu konkurss par muzeja rekonstrukcijas darbu izpildi. RD budžets nākamgad vēl neparedz ļoti vērienīgus ieguldījumus - papildus minētajai ES naudai pilsēta varētu sarūpēt vēl 1,2 miljonus (sākotnēji nākamgad bija plānoti tikai 180 tūkstoši), kas ļautu darbus iesākt, taču turpmāk RD cerētu uz lielāku valsts atbalstu, norādīja O. Burovs.
M. Lāce cer, ka muzeja galveno ēku varēs atvērt 2014. gadā, kad Rīga uzņemsies Eiropas kultūras galvaspilsētas godu. Rekonstrukcijas laikā LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā redzamie darbi atsevišķi netiks izstādīti, bet muzejs rīkos darbu viesizstādes Latvijā, stāsta M. Lāce. Tomēr lielākā daļa darbu šajā laikā paliks noliktavās, kas muzejam vēl jāatrod un jāpiemēro mākslas darbu glabāšanas vajadzībām.
Rīgas zīmola daļa
Kad piemin Nacionālo mākslas muzeju, pirmā asociācija, protams, ir ēka K. Valdemāra ielā. Bet LNMM saimniecībā ir arī izstāžu zāle Arsenāls, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs un mākslas muzejs Rīgas birža. LNMM galvenā ēka XX gadsimta sākumā projektēta pēc vācu izcelsmes arhitekta, vēlāk arī muzeja pirmā direktora Vilhelma Neimaņa meta. Rīgas pilsētai ēka tolaik izmaksāja 237 tūkstošus rubļu, un pamatā tajā bija skatāmi Rietumeiropas mākslinieki darbi, ko muzejs bija saņēmis kā dāvinājumu. Latviešu kolekciju mērķtiecīgi no 1919. gada veidoja muzeja jaunais direktors profesors Vilhelms Purvītis.
LNMM rekonstrukcijas projektu arhitekti intensīvi gatavo jau gandrīz gadu. «Cerams, šis nebūs projekts, kas paliek plauktā,» saka M. Lāce. Laikmetīgs mākslas muzejs noteikti ietilpst mūsdienīgas galvaspilsētas obligātajā «džentlmeņa komplektā». Tajā mākslas telpu var sākt aptvert mūsu bērni un nacionālos vaibstus noteikti nāk iepazīt Rīgai tik ļoti vajadzīgie domāt spējīgie tūristi. Muzeju ik gadu apmeklē ap 100 tūkstošiem cilvēku, apmeklētāju skaits pieaug - galvenokārt uz tūristu rēķina.