Par aiziešanu no šī amata ir paziņojis PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kuram izteikti vairāki darba piedāvājumi - divi ārpus Latvijas, viens - privātajā biznesā, bet - viens valsts pārvaldē. M. Krieviņš kādu laiku atpūtīsies un lēmumu pieņems bez steigas. PKC vadītāja pienākumus pilda direktora vietniece Rudīte Osvalde. Pieaugošo darba apjomu, kas bija uzlikts 18 centra darbiniekiem, ar esošajiem resursiem vairs nebija iespējams kvalitatīvi paveikt - tas bija viens no iemesliem, kāpēc M. Krieviņš nolēma no darba aiziet. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) pateicās M. Krieviņam par darbu, kas ieguldīts Nacionālā attīstības plāna sagatavošanā. Apmainīšanās ar komplimentiem bija abpusēja - M. Krieviņš teica paldies deputātiem, «kas bija viens no labākajiem sadarbības piemēriem, kādu esmu redzējis».
M. Krieviņš novēlēja mazināt birokrātisko slogu valsts pārvaldē, jo resursi tiekot izmantoti arī nevajadzīgam darbam. Viņaprāt, būtu labi samazināt plānošanas dokumentu skaitu, kas top ministrijās un kam tiek tērēti resursi, bet pēc tam tie nevienam neesot vajadzīgi. Premjera pakļautībā esošā PKC darba apjoms ir ievērojami palielinājies, un «uzdevumi bira kā no pārpilnības raga - kā sniegs uz galvas uzkrita» arī pienākums izvērtēt valsts kapitālsabiedrības un centralizēto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli. Kā zināms, ar to nodarbojas arī Ekonomikas ministrija.
Premjera padomnieks I. Dālderis sēdē uzsvēra, ka jauna vadītāja kandidātu atlases process netiks uzsākts, kamēr nebūs panākta vienošanās par PKC turpmākās darbības modeli, piekrītot, ka ir jādomā arī par papildu resursiem centram. Viņš piedāvāja Valsts prezidenta vadībā izveidot Nacionālās attīstības padomi līdzīgi kā darbojas Nacionālās drošības padome ar visu atbildīgo amatpersonu līdzdalību. I. Dālderis pieļāva, ka nākotnes attīstības plānošanu varētu uzticēt arī premjera biedram, kam vairāki deputāti piekrita. Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) atbalsta politiskas padomes veidošanu, bet uzskata, ka ir jābūt arī pastāvīgai ekspertu padomei, kurā ir augsta līmeņa profesionāļi, kas nenāktu strādāt uz valsts pārvaldi. S. Dolgopolovs arī piekrīt nepieciešamībai piesaistīt ekspertus no malas, kam PKC budžetā būtu jāparedz lielāks finansējums. Tāpat viņš uzskata, ka pirmais uzdevums esot plānošanas sistēmas vienkāršošana, jo pieņemti daudzi savstarpēji nesaskaņoti plānošanas dokumenti. Komisija kopā ar premjera biroja pārstāvi un PKC vienojās sagatavot PKC darbības modeli.