Pirmdien kritušos karavīrus godināja arī Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis un Vācijas prezidents Joahims Gauks.
D. Tusks nolika vainagu pie karavīru piemiņas memoriāla pulksten 4.45 no rīta - laikā, kad pirms 75 gadiem vācu kuģa lielgabali sāka šaut pa poļu garnizonu. Vienlaikus vācu armijas sauszemes spēki šķērsoja Polijas robežu. Polija karā zaudēja gandrīz sešus miljonus cilvēku - ap 17% iedzīvotāju, to skaitā tika nogalināti ap trīs miljoniem ebreju.
Polijas premjerministrs runā atzīmēja, ka tieši pašreizējos sarežģītajos apstākļos, kad notiek karadarbība Eiropas valstī Ukrainā, esot īpaši svarīgi darīt visu, lai sasniegtu pēc Otrā pasaules kara daudzu cilvēku izteikto cerību, lai nekad vairs nebūtu kara.
«Šis izaicinājums - lai nekad nebūtu kara - nevar būt vājo un bezpalīdzīgo manifests. Tagad nav laika parastam, naivam optimismam. Mēs skatāmies uz Ukrainas traģēdiju un zinām, ka 1939. gada septembris nedrīkst atkārtoties,» teica D. Tusks. Viņš arī aicināja politiķus izstrādāt gudru Ziemeļatlantijas alianses stratēģiju NATO interešu aizsardzībai.
Arī Polijas prezidents B. Komorovskis avīžrakstā piemiņas pasākumu priekšvakarā atgādināja vēsturisko notikumu izraisītā posta aktualitāti mūsdienās: «Militāra spēka izmantošana pret kaimiņvalsti, lai aneksētu tās teritoriju un neļautu tai pašai izvēlēties savu vietu pasaulē, ir uztraucošs atgādinājums par Eiropas XX gadsimta vēstures melnākajām lappusēm.»
AFP atgādina, ka 1939. gada 17. septembrī Polijā iebruka arī PSRS. 1940. gadā PSRS spēki Katiņā noslepkavoja tūkstošiem Polijas armijas karavīru. Intervētā Barbara Ribečko Tarnovecka, kura 1939. gadā bija deviņus gadus veca, joprojām atceras notikušo: «Bet tagad esmu ļoti uztraukusies par to, kas notiek starp Krieviju un Ukrainu, tas uzdzen drebuļus.»