Reaģējot uz P. Porošenko lēmumu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdināja, ka Ukraina atrodoties uz sadalīšanās sliekšņa, un solīja, ka Maskava turpinās jebkuriem līdzekļiem aizsargāt ārvalstīs dzīvojošos krievus.
Atbilde teroristiem
Ukrainas bruņotie spēki otrdien veica gaisa un artilērijas uzbrukumus promaskavisko kaujinieku pozīcijām Doņeckas un Luhanskas apgabalos. «Ir izjaukts teroristu plāns ievērojami saasināt bruņoto konfrontāciju un likvidēti draudi civiliedzīvotājiem un karavīriem,» paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrija.
Dumpiniekiem esot izdevies trāpīt Ukrainas gaisa spēku iznīcinātājam Su-25, bet, par spīti bojājumiem, lidaparātam izdevies droši nosēsties bāzē. Bruņoto spēku vadība noliedza separātistu apgalvojumus, ka viņi ir notriekuši Ukrainas militāro helikopteru, vēsta Reuters.
Vismaz četri cilvēki gājuši bojā, bet vēl pieci ievainoti, kad Kramatorskas pilsētā Doņeckas apgabalā tika apšaudīts maršruta mikroautobuss. Varasiestādes sākušas izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kas - separātisti vai drošības spēki - vainojami uzbrukumā.
Naktī uz otrdienu televīzijā pārraidītā uzrunā P. Porošenko paziņoja, ka nepagarinās pamieru, jo Austrumukrainas separātisti, turpinot bruņotas provokācijas, ir parādījuši savu attieksmi pret Kijevas piedāvāto miera plānu.
«Separātistu politiskie līderi demonstrēja nevēlēšanos un nespēju kontrolēt savas teroristu vienības un marodieru bandas. Viņi izaicinoši pārkāpa pamieru vairāk nekā simts reižu,» paziņoja Ukrainas prezidents.
Ukrainas Ārlietu ministrija apgalvo, ka promaskaviskie separātisti pamieru pārkāpuši vismaz 108 reizes. 10 pamiera dienās nogalināti 27 Ukrainas valdības spēku karavīri, bet 69 ievainoti, raksta Mashable.
P. Porošenko savā paziņojumā tautai uzsvēra, ka Ukrainas teritoriālās vienotības un iedzīvotāju drošības garantēšana paredz ne tikai aizsardzības pasākumus, bet arī «agresīvu rīcību pret teroristiem». «Mēs uzbruksim un atbrīvosim savu zemi. Pamiera pārtraukšana ir mūsu atbilde teroristiem, nemierniekiem un laupītājiem,» sacīja P. Porošenko.
Tomēr Ukrainas prezidents neatsakoties no separātistiem piedāvātā miera plāna, kas paredz varas decentralizāciju, garantēt krievu valodas tiesības un par valsts līdzekļiem atjaunot iznīcināto infrastruktūru, vēsta Ukrainas prezidenta mājaslapa.
Aizstāvēja Krimu no NATO
Krievijas prezidents V. Putins paziņoja, ka ar lēmumu atsākt militāro operāciju P. Porošenko ir uzņēmies «pilnu militāro un politisko» atbildību par Ukrainas dienvidaustrumos notiekošo.
Kremļa saimnieks, otrdien uzrunājot Krievijas diplomātus, sacīja, ka viņam un Eiropas līderiem nav izdevies atturēt Ukrainas prezidentu no šī soļa. «Mēs nespējām viņu pārliecināt, ka ceļš uz stabilu un ilgstošu mieru neved caur karu,» V. Putinu citē raidsabiedrība BBC.
Krievijas prezidents uzskata, ka rietumvalstis izmanto krīzi Ukrainā, lai destabilizētu situāciju visā reģionā, līdzīgi kā tas esot noticis Irākā, Sīrijā un Lībijā, kur «masīva ārēja iejaukšanās» novedusi pie šo valstu «sairšanas, suverenitātes zaudēšanas un nacionālās katastrofas».
V. Putins taisnojās, ka Krievijai vajadzēja anektēt Krimu, jo «krievi un krievvalodīgie Ukrainā bija apdraudēti». «Mums nebija tiesību pieļaut, ka Krimā ierodas NATO karaspēks un radikāli izmaina spēku samēru Melnās jūras reģionā,» paziņoja Krievijas līderis. Viņš piebilda, ka «Krievija turpinās aizsargāt ārzemēs mītošos etniskos krievus, izmantojot politiskus, ekonomiskus un humānus līdzekļus.»
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu diplomāti otrdien Briselē nolēmuši tūlīt neieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, jo neesot skaidrības par Ukrainā notiekošo. Vienlaikus nolemts «intensificēt sankciju sagatavošanu». Radio Brīvā Eiropa, atsaucoties uz avotiem ES, ziņo, ka tiek strādāts pie sankcijām, kas attiekšoties uz konkrētiem cilvēkiem un uzņēmumiem.