Visas partijas par premjera kandidātiem izvirzījušas savus līderus. Arī A. Kalvītis uzsvēra: «Jebkurā pasaules valstī saraksta līderis ir arī premjera kandidāts, kurš vēlētājam ir jāzina, lai saprastu, kura cilvēka vadībā partija īstenos savu politiku un vai tai var uzticēties.» Viņa pārstāvētā spēka kandidāts būšot A. Šlesers, kurš pats gan aicinājis šo godu uzticēt tam, kurš vēlēšanās iegūs lielāko atbalstu. Pirms A. Kalvīša premjerēšanas laika, kas bija no 2004. gada decembra līdz 2007. gada decembrim, ar savu nākamo valdības vadītāju Einaru Repši kā līderi 2002. gadā startēja arī partija Jaunais laiks. Tagad E. Repše vada partiju Latvijas attīstībai un vairs nepretendē uz šo posteni. «Es gribētu nākamajā valdībā uzņemties veselības ministra amatu. Nozare ir bēdīgā stāvoklī, un, ja man šī reforma izdotos, tā būtu līdzvērtīga naudas reformai,» teica E. Repše. Uz norādi, ka varbūt nav jāgaida līdz nākamajai valdībai, jo amats jau ir vakants, viņš atbildēja: «Tagad man neviens to nepiedāvās, bet, ja piedāvātu, es šo pienākumu nekavējoties uzņemtos.»
ZZS neizslēdz Lembergu
ZZS situāciju varētu apgrūtināt tas, ka nav skaidrs, kurš ir tās līderis. Tas faktiski ir frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, taču viņš nekad nav pretendējis ne uz vienu augstāku amatu un varbūt tāpēc arī tik ilgi saglabājis varu kopš 2002. gada. Nemierā ar ZZS vilcināšanos ir arī Latvijai un Ventspilij priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kurš intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis, ka, nespējot izvēlēties premjera kandidātu, «ZZS būtiski samazina politisko vilkmi». Viņš uzsvēra, ka partija Latvijai un Ventspilij šoreiz savu premjera kandidātu nepiedāvāšot. No tā izriet, ka arī A. Lembergs, kuru pirms vēlēšanām ZZS vairākkārt nominējusi, šoreiz uz amatu nepretendēs.
Starp nosauktajiem ZZS kandidātiem A. Lemberga patiešām nav. Taču saraksts ir mainīgs. Sākumā tajā bija Dana Reizniece-Ozola un nebija Ulda Auguļa, tagad viņš atkal ir minēts, bet D. Reizniece-Ozola vairs ne. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ir nopietnākie pretendenti. Taču Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars atzina, ka ir bažas, vai R. Vējonim būs laiks piedalīties priekšvēlēšanu pasākumos, jo aizsardzības ministram ir liela slodze, ņemot vērā situāciju pasaulē. Neoficiāli gan dzirdēts, ka R. Vējoņa nominēšanu negribētu pieļaut partneri no Latvijai un Ventspilij.
No vairāku ZZS pārstāvju sacītā radās iespaids, ka, izraugoties kandidātu, partija vispirms domā, kā šis cilvēks televīzijas priekšvēlēšanu debatēs spēkosies ar citu partiju pārstāvjiem, nevis kā vadīs valdību. «Es personīgi uzskatu, ka varam iet ar visiem četriem kandidātiem, kuru vidū būtu arī Aivars Lembergs,» sacīja E. Tavars. Viņaprāt, nedēļas laikā vajadzētu par šo jautājumu vienoties, bet A. Brigmanis neredz nekādu vajadzību steigties - kad aicinās uz premjeru debatēm, tad arī būšot cilvēks. «Vai jūs domājat, ka Laimdota Straujuma pēc vēlēšanām būs premjere? Vai Nils Ušakovs, Roberts Zīle un Inguna Sudraba vadīs valdību? Esmu gatavs saderēt, ka neviens no viņiem nebūs,» teica A. Brigmanis, pārējos pat nepūloties pieminēt, jo viņi jau tāpat nebūšot Saeimā.
Prezidējošās valsts valdība
Daļēja taisnība A. Brigmanim varētu būt, jo, nākot amatā, L. Straujuma sacīja, ka piekrīt vadīt valdību tikai līdz vēlēšanām. Vienotība viņu pārliecināja, ka vēlēšanu gadā tas neizklausās labi un partija nevar uz tām iet ar citu premjera kandidātu. Taču bija informācija, ka Saeimas spīkere un Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kolēģiem solījusi - ja būs nepieciešams, viņa piekristu vadīt valdību. Tiesa, tas būtu solis atpakaļ, jo Saeimas priekšsēdētāja ir otra augstākā amatpersona, bet premjere - trešā. Ticamāk, ka S. Āboltiņu partija virzītu Valsts prezidenta amatam. Kandidāts tam būs jāizvēlas nākamā gada vasaras sākumā, kad beigsies Andra Bērziņa pirmais pilnvaru termiņš. Gada nogalē Latvijā atgriezīsies arī eirokomisārs Andris Piebalgs, kurš apstiprinājis vēlēšanos savu politisko nākotni saistīt ar Vienotību. Tās rindās aug vēl vairāki potenciālie premjera kandidāti, piemēram, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
ZZS frakcijas vadītājs, iespējams, nekļūdās arī prognozēs par Rīgas mēra N. Ušakova un bijušās valsts kontrolieres I. Sudrabas niecīgajām iespējām saņemt uzaicinājumu veidot valdību. EP deputāts Roberts Zīle gan apsolījis - ja būtu iespēja izveidot stabilu ilgtermiņa valdību, viņš atgrieztos Latvijā. Valdība, kuru pēc vēlēšanām apstiprinās 12. Saeima, savu darbību sāks laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē.