Profesionālā izglītība - prestižs atspēriena punkts

Magda Madrevica. Sākumā domāju, ka jāizvēlas vidusskola, jo tur būs labāk un es vairāk iegūšu. Arī citi mēģināja atrunāt no nākšanas uz šejieni. Teica, ka es pēc tam varēšu tikai strādāt un nevarēšu mācīties tālāk. Turklāt, ja es vēlēšos kaut ko sasniegt, tad tikai izvēlētajā jomā. Bet, atnākot uz šejieni, sapratu, ka te man ir lielākas iespējas. Pēc tam turpināšu mācīties augstskolā.

Dženija Dzalbe. Domāju, ka vidusskolā mācīties man būs grūtāk, tāpēc atnācu uz profesionālo skolu. Te man būs lielākas karjeras iespējas pēc skolas beigšanas. Par augstskolu vēl nezinu. Ja nesanāks strādāt vai atrast darbu, tad iešu uz augstskolu, bet, ja būs darbs, palikšu tur strādāt.

Egita Rūpniece. Es pabeidzu 10. klasi vidusskolā, bet pēc tam sapratu, ko vēlos darīt pēc skolas, tāpēc mainīju skolu. Bija gan jāsāk viss no sākuma, jo te ir arī profesionālie priekšmeti, bet par to neuztraucos. Pēc skolas meklēšu darbu un strādāšu. Ja nesanāks, tad iešu uz augstskolu. Domāju par Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Loreta Kazokaite. No sākuma mani it kā vecāki piespieda iet uz šejieni, bet tad mācoties es sapratu, ka iegūšu gan profesiju, gan vidusskolu un man būs lielākas iespējas arī ārzemēs. Un no 2. kursa ir iespēja iet praksē.

Kristers. Izvēlējos, jo redzēju, ka skolā ir jauna specialitāte, kur var mācīties par programmētāju. Man tas likās ļoti interesanti, jo tas ir saistīts ar manu nākotnes profesiju. Jau 9. klasē zināju, kas gribu būt. Uz profesionālajām skolām aizgāja četri no maniem 12 klasesbiedriem.