Latvijas Krievu savienība (LKS) noslēgusi sadarbības līgumu ar Krimas «premjera» Sergeja Aksjonova vadīto politisko kustību Krievu vienotība, tā pirms pāris dienām ziņoja LETA. Oriģinālziņā «premjers» gan nebija pēdiņās, tātad uztverts kā īsts. Kādēļ tad tos Luhanskas/Doņeckas «ministrus un virspavēlniekus» liek pēdiņās un šito ne? Braukājot pa ārzemēm, konsultants būtu palaidis garām Krimas valsts atzīšanu?
Bet lai nu paliek. Nešķelsim elektorātu. To jau veiksmīgi dara minētā LKS.
Tātad Krievu savienība noslēgusi līgumu ar Krimas priekšnieka partiju. Īstenos projektus sadarbības un kultūras jomā, veicinās labāko likumdošanas praksi un citus jaukumus, par kuriem lasot jau ir tik tālu, ka uztraukums pāriet un tā vietā rodas homēriski smiekli. Jādomā, ka konsultanti krievsavienībniekiem ieteikuši darīt tikai tādas lietas, kuras pēc iespējas vairāk varētu kaitināt latvisko pilsoni. Tā radies līgums, kura ietvaros acīmredzot šprotes mainīs pret vīnu un uz Latviju dziedāt savu slaveno dziesmu brauks smukā Krimas prokurore. Savukārt līdzjutēji priecāsies - skat, kas par drosmīgiem cilvēkiem, gluži vai galva reibst… nevis kā tā Saskaņa, tik vien ir, kā Piepju ielā bedrītes aizlāpīja…
Tomēr ar laiku drosmīgā līguma slēgšana var aizmirsties. Aksjonovu ar visu prokuroršu Latvijā nelaidīs, brēka noklusīs.
Krievu savienībai un Mitrofanova kungam nevajadzētu apstāties pie sasniegtā. Lai uzturētu možu garu, nepieciešams slēgt sadarbības līgumus nepārtraukti. Ar Žirinovski, Kiseļovu, Rogozinu, Šoigu, krievu humānās palīdzības specvienību, Pleskavas desanta divīzijas deju ansambli un citiem draugiem. Līgumi jāslēdz ar noteiktu regularitāti - reizi nedēļā. Vēl derētu kaut kāds festivāls «krievu vodka, Krimas vīni, tie ir mūsu vitamīni» vai uz to pusi. Latviešus tur iekšā nelaist… vai arī tikai par ziedojumiem autu iegādei Luhanskas brataniem. Ā, un, protams, pieminekļi. Vērsties Rīgas domē ar priekšlikumu mikrorajonos sacelt pieminekļus Girkinam, Babajam, Klibajam, Šķībajam, Gangrēnai un citiem varoņiem. Redzēs, kādu dziesmu Nils dziedās… Tas nekas, ja lielākā daļa šo projektu beigtos nesākušies. Nieki vien! Galvenais, ka par tiem runās un lamāsies. Lai to panāktu, noteikti jāuzstājas latviskajos masu medijos.
Savukārt avīžu, radio un televīziju ļaudīm vajadzētu pārskatīt savu attieksmi pret LKS aktīvistiem. Nevajag gāzties virsū ar histēriskiem jautājumiem - kā jums nav kauna?! Kādēļ sarīdāt tautas?! Vai apjēdzat, ko darāt? Tā vaicāt nedrīkst nekādā gadījumā. Ieteicamie jautājumi būtu - kāds jums vārdiņš, kāds šodien datums, kādā krāsā jūsu tabletītes, kurš no sanitāriem jums vislabākais draugs?...
Vēl noteikti slēdzams arī sadarbības līgums ar Rīgas Stradiņa universitāti par psihiatrijas studentu praksēm. Kā zināms, jaunie speciālisti blakus savām specifiskajām lietām tomēr nav pietiekami sagatavoti svarīgajam uzdevumam - kā un ko runāt ar SAVU nākamo «elektorātu». Gan biedrene Ždanoka, gan citi biedri ielauzījušies kapitālistu valodās, līdz ar to nerastos grūtības arī citzemju studentu praktizēšanā. Tad nu šeit būtu tas labākais poligons. Abām pusēm.
Pie reizes LKS tādā gadījumā bez rindas varētu saņemt izziņas, ka izolācija no sabiedrības psihiskā stāvokļa dēļ pagaidām nav nepieciešama. Pretējā gadījumā varētu nerealizēties vienīgā prasme, kuru šamie mācījušies no latviskajām partijām, - elektorāta sašķelšana. *Ļoti neatkarīgs konsultants