«Nekavējoties ir jāsāk substantīvas, saturīgas sarunas nevis par tehniskiem jautājumiem, bet par dienvidaustrumu Ukrainas sabiedrības politisko organizāciju un valstiskumu, lai nodrošinātu tur dzīvojošo cilvēku likumīgās intereses,» Kremļa līderi citē ITAR-TASS.
Viņš arī aicināja nekavējoties pārtraukt karadarbību Ukrainā, lai nodrošinātu normālu sagatavošanos ziemai un sagrautās infrastruktūras atjaunošanu.
Pēc V. Putina runas kļuva skaidrs, ka viņš ir pilnībā ignorējis Eiropas Savienības un ASV līderu aicinājumu pārtraukt separātistu atbalstīšanu Austrumukrainā. «Ja kāds cer, ka situācijā, kad tiešā tēmējumā tiek šauts pa Dienvidaustrumukrainas pilsētām un ciemiem, vietējā tautsardze uz to nekādi nereaģēs, tāds cilvēks atrodas kaut kādu ilūziju gūstā.»
Krievijas līderis arī atkārtoja Kremļa propagandas mantru par to, ka Ukrainas karu izraisījusi nelikumīga varas sagrābšana valstī. «Man liekas, šī ir ļoti laba mācību stunda mums visiem, lai šo traģēdiju pēc iespējas ātrāk izbeigtu miermīlīgu sarunu ceļā. Mēs, starp citu, vienojāmies ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko par to, lai neviens un nekad neatkārtotu tādu kļūdu, kāda nupat tika pieļauta Ukrainā varas bruņotas sagrābšanas rezultātā,» V. Putinu citē RIA Novosti.
BBC žurnālists Maskavā Stīvs Rozenbergs vērtē, ka V. Putina izteikumi par Dienvidaustrumukrainas «valstiskumu» ir viens no veidiem, kādā Krievija izdara spiedienu uz Kijevu, lai tā apturētu militārās operācijas un sāktu sarunas ar promaskaviskajiem kaujiniekiem un pašu Krieviju. «Nav šaubu, ka Krievija ir noskaņota saglabāt ietekmi Ukrainā un pārliecību, ka Ukraina nekad nepievienosies NATO. Līdztekus Maskava darīs visu, lai prokrieviskie separātisti netiktu militāri sakauti.»
Rietumiem ar sankcijām pret Krieviju nav izdevies mainīt tās nostāju atbalstā separātistiem, kuru vēlmi dibināt pašpasludinātās republikas uzkurināja Krimas okupēšana. Eiropas Savienības valstu līderi gan nedēļas nogalē vienojās nedēļas laikā lemt par jaunām sankcijām.