Uzspiež savu gribu
Pēc pagājušā gada sākumā notikušajiem protestiem Kijevā, kā rezultātā atkāpās promaskaviskais Ukrainas prezidents Viktors Januko- vičs, Krievija veikli izmantoja varas vakuumu kaimiņvalstī un anektēja Krimas pussalu, bet vēlāk tās atbalstītie separātisti uzšķīla militāru konfliktu Austrumukrainā.
Tomēr V. Putins noliedz, ka pie Ukrainas Donbasa reģionā notiekošā būtu vainojama Krievija. «Ukrainas krīze nesākās Krievijas dēļ. Tās ir sekas ASV un to Rietumu sabiedroto, kuri sevi uzskata par uzvarētājiem aukstajā karā, mēģinājumam visur uzspiest savu gribu,» Kremļa galva sacījis intervijā Ēģiptes populārākajam laikrakstam Al Ahram. Krievijas prezidents atgādināja, ka Maskava daudzkārt brīdinājusi ASV un to sabiedrotos par negatīvajām sekām, ja tās iejauksies Ukrainas iekšējās lietās, bet nav tikusi uzklausīta.
Viņaprāt, problēmas sākušās pēc tam, kad «ES Austrumu partnerības programmas ietvaros notika mēģinājumi daļu bijušās Padomju Savienības republiku atraut no Krievijas, liekot tām izdarīt mākslīgu izvēli - būt ar Krieviju vai Eiropu». Ukrainā notiekošais esot «šo negatīvo tendenču sekas», V. Putinu citē Interfax.
Viņš uzskaitījis nosacījumus situācijas stabilizācijai Austrumukrainā. «[Kijevai] nekavējoties jāpārtrauc uguns, tā saucamā pretterorisma operācija Dienvidaustrumukrainā, kas pēc savas būtības ir sodīšanas operācija,» sacījis V. Putins.
Viņš prāto, ka ukraiņu sabiedrībai ir jāapvienojas ap «pozitīvām vērtībām un īstenām Ukrainas interesēm». «Varai Kijevā jāuzklausa sava tauta. Jāatrod kopīga valoda un jāvienojas ar visiem valsts politiskajiem spēkiem un reģioniem. Jāizstrādā tāda valsts konstitucionālās uzbūves formula, kas atļautu droši un komfortabli dzīvot visiem pilsoņiem un pilnībā ievērotu cilvēktiesības,» pamācīja Krievijas vadītājs.
Ukrainas notikumu atspoguļojums Krievijas lielākajos medijos un rietumvalstu ieviestās sankcijas veicinājušas pretrietumniecisku nostāju Krievijas sabiedrībā. Socioloģisko pētījumu centra Levada janvārī veiktā aptaujā 81% respondentu pauduši negatīvu attieksmi pret ASV (pirms gada - 44%), bet 71% bija negatīva attieksme pret ES, vēsta NEWSru.com. Levada uzsver, ka tik nelabvēlīga attieksme pret Rietumiem Krievijā novērota pirmoreiz pēdējo 25 gadu laikā.
Noliedz draudus Putinam
ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojās par vēl 19 Krievijas un Ukrainas pilsoņu un deviņu organizāciju iekļaušanu ES melnajā sarakstā par saistību ar karadarbību Austrumukrainā. Vienlaikus jauno sankciju oficiālā izsludināšana atlikta līdz 16. februārim, lai pagaidītu, kā noslēgsies trešdien Minskā paredzētās miera sarunas, ziņo Euobserver.com.
Līdz ar to nav atklāti sarakstā jauniekļaujamo vārdi, bet avoti vēsta, ka vairākums no viņiem ir Maskavas atbalstītie Austrumukrainas separātisti. Līdz šim melnajā sarakstā iekļautas 132 personas un 28 organizācijas no Krievijas un Ukrainas. Sankcijām pakļautajiem liegta iebraukšana ES teritorijā un iesaldēti aktīvi.
ASV prezidents Baraks Obama vakar Baltajā namā tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai apspriestu rīt Minskā gaidāmo Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderu tikšanos. Sarunā bija paredzēts runāt arī par iespējamo ieroču piegādi Ukrainai, kam ir liels atbalsts ASV, bet pret to iebilst daudzu Eiropas valstu līderi, tajā skaitā A. Merkele.
Izdevums The Wall Street Journal gan raksta, ka A. Merkele piektdien Maskavā V. Putinam draudējusi ar jaunām sankcijām un ieroču piegādēm Ukrainai, ja Minskas sarunas izgāzīsies. Kremlis šo informāciju noraidījis, sakot, ka ar V. Putinu nevarot runāt «ultimātu valodā».