Daļa no viņiem arī Vienotības reitinga kritumu saista ar to, kā partijas vadība sevi parāda sabiedrības acīs. Šajās dienās publiskotajā Latvijas faktu aptaujā Vienotības popularitāte, kas pirms mēneša bija 8,1%, decembrī jau noslīdējusi līdz kritiskajai robežai - 5,5%. Partijas ierindas biedri saredz iespēju Vienotībai atgūties, ja tā pamanītu, uzklausītu un novērtētu savus biedrus nodaļās. Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars daļēji varot tam piekrist. Tāpat viņš atzīst, ka S. Āboltiņas publiskais tēls ir viens no popularitātes zuduma iemesliem, jo, kā līdere pati esot sacījusi, viņas spožums un posts ir, ka viņa saka to, ko domā. Tajā pašā laikā neviens neesot pamanījis, kā sarežģīto bēgļu jautājumu koalīcijas sēdē «iznesa tieši Solvita». A. Kampars piekrīt, ka problēma ir arī tā, ka «Solvitai blakus nav neviena cita spilgta līdera, bet jāatceras - Vienotībai valdībā visas smagās problēmas vajadzēja iznest uz savas muguras».
Savulaik Vienotībā aktīvais Līgatnes novada priekšsēdis Ainārs Šteins tagad negribot līst tajā putrā iekšā, jo pēdējā gada laikā notiekošais viņu neapmierinot. Viņam bija lakonisks padoms: «Nevajag darīt muļķības. Tad viss būs kārtībā.» Vienotība esot izglābusi valsti no bankrota un izdarījusi vēl daudzas labas lietas, bet tagad sabiedrība sagaida nākamos soļus. «Vienotība jau nav izdarījusi neko sliktu. Taču, ja ģimenē ir nesaskaņas, tad citi - šajā gadījumā politiskie konkurenti - to ierauga un izmanto,» sacīja A. Šteins un minēja to kā vēl vienu iemeslu, kas rada negatīvo fonu un atsaucas arī uz partijas popularitāti.
Varbūt neņemt varu
«Šajā situācijā partijai varbūt vajadzētu atturēties no varas ņemšanas vai pārliecināties, ka Vienotība spēj izvairīties no iekšējām pretrunām. Lai vadītu koalīciju, partijai ir jābūt vienotai un spēcīgai,» Dienai sacīja viens Vienotības valdes loceklis, kurš vēl nevarēja pateikt, kā balsos par premjera kandidātu. Vienotība šo lēmumu varētu pieņemt jau līdz Ziemassvētkiem, ja būs iespējams apzināt visu valdi un deputātus.
S. Āboltiņa Saeimā ir ievēlēta no Kurzemes. Kāds šī reģiona pārstāvis, nevēloties runāt oficiāli, sacīja: «Kad mūs Saeimā pārstāvēja Ingrīda Circene un Silva Bendrāte, viņas katru otro nedēļu vai nu piezvanīja, vai atbrauca. Tagad partijas vadītāju neesam redzējuši kādus divus gadus.» Viņa pārstāvētā nodaļa apsverot, vai nesekot Kandavas kolēģu piemēram un partiju neatstāt. Uz Vienotības kongresu neesot braucis, jo S. Āboltiņa tajā katru gadu runājot par reģionu stiprināšanu, bet dzīvē notiekot pavisam citādi. Kad Vienotība slēgusi sadarbības līgumus ar reģionālajām partijām, saviem biedriem no tā paša novada pat neesot pavaicāts, kā viņi to uztver.
Cesvaines novada priekšsēdis Vilnis Špats arī nav bijis kongresā. «Man nepatīk, kā Āboltiņa darbojas. Laimdota Straujuma nav harismātiska, bet tādā veidā nedrīkstēja viņu «noēst»,» sacīja V. Špats. No partijas viņš neplānojot izstāties, taču izteica nožēlu, ka vienīgi Ainars Latkovskis un Arvils Ašeradens esot atraduši laiku un atbraukuši uz novadu. A. Kampars pārmetumiem nepiekrīt, jo S. Āboltiņai tieši tāpēc partijā vēl esot liels atbalsts, ka viņa tiekoties ar biedriem un bijusi arī visās reģionālajās konferencēs pirms kongresa. Viņš ieteica biedriem pašiem izvērtēt, cik aktīvi viņi piedalās partijas dzīvē.
Jāsāk strādāt
Līdzīgi kā Pļaviņu novada pārstāvis, arī Alūksnes novada priekšsēža vietnieks Dzintars Adlers uzskata, ka Vienotībā ir daudzi spēcīgi un profesionāli cilvēki, - partijai tikai jādod iespēja viņiem sevi parādīt, tad arī sabiedrības domas par Vienotību mainīsies. «Tagad publiskajā telpā redz tikai kaut kādu gumijas stiepšanu un ķīviņus. Pēc iespējas drīzāk ir jāpieņem lēmums un jāsāk strādāt,» sacīja Dz. Adlers. Viņaprāt, S. Āboltiņa varētu vadīt valdību, bet Vienotībai traucējot šī neizlēmība.
«Ja partija nemaina savu priekšsēdētāju un viņam uzticas, tad šim cilvēkam arī ir jābūt premjeram,» sacīja Jaunjelgavas novada priekšsēdis Guntis Libeks, kurš minēto apsvērumu dēļ atbalstītu S. Āboltiņu amatam. Ja kādam ir citas domas, tad par to ir jārunā kongresā vai domē, bet tas nav noticis. G. Libeks vairāk partijai varot pārmest simtgades plāna prezentāciju bez tā apspriešanas ar nodaļām. Viņš nebija vienīgais, kas bija citos ieskatos par tajā pieteikto novadu reformu, bet šajā jautājumā A. Kampars nav gatavs piekāpties. Viņš uzskata, ka ir vajadzīgas stipras pašvaldības un spēcīgas skolas, kurās var iegūt kvalitatīvu izglītību. A. Kampars arī norādīja, ka reģionos ir cilvēki, kuriem rūp tikai savas teritorijas intereses, nedomājot par valsti kopumā.
Vairāki uzrunātie S. Āboltiņai pārmeta, ka viņa atteikusies vadīt valdību pēc Valda Dombrovska atkāpšanās. Jāatceras, ka tolaik viņa jau bija amatā - Saeimas priekšsēdētāja. S. Āboltiņa ir skaidrojusi, ka tajā laikā bija nepieciešams premjers uz īsu laiku līdz Saeimas vēlēšanām, tāpēc bija svarīgi to izraudzīties no V. Dombrovska valdības ministru vidus.