Jā. Esmu bijis Latvijas ceļā un LPP/LC. Īsu brīdi arī Jaunajā laikā, tagad - Reģionu aliansē.
No Jaunā laika izstājāties, jo partija nevarēja palīdzēt pašvaldībām. Tolaik - 2006. gadā - pašvaldību attīstības iespējas noteica mēra partijas piederība. Vai tas ietekmēja politisko izvēli?
Kāpēc Vienotībai ir tik maz pašvaldību vadītāju? Tā bija arī LPP/LC problēma, un tāpēc mēs ar Salacgrīvas mēru Dagni Straubergu un vēl vairākiem kolēģiem izstājāmies no partijas jau pirms tās izjukšanas. Tāpēc, ka šo partiju vadība neieklausījās pašvaldību vadītāju viedokļos, lai gan mēs labāk redzējām situāciju ārpus Rīgas. Pamazām lielās partijas sāk saprast, ka tām vajag kontaktu ar vietējiem līderiem. Taču vilciens ir aizgājis, un mazie paši sāka grupēties. Ir izveidota Reģionu alianse. Vienotība tagad gan cenšas daļu mazo partiju pievilkt pie sevis, un tas ir solis uz priekšu.
Vai Latvijas Reģionu apvienībai, kurā ir arī Reģionu alianse, vajag startēt ar savu sarakstu uz Saeimu, tā vēl vairāk saskaldot labējo vēlētāju balsis un palielinot Saskaņas centra izredzes?
Esmu teicis Reģionu alianses vadībai, ka labējiem spēkiem ir jāapvienojas. Īpaši tagad, redzot, kas notiek pie mūsu valsts robežas. Es negribētu, ka atkārtotos 1940. gads. Vēlos, lai mani bērni un mazbērni uzaug brīvā Latvijā. Beidzot jāsaprot, ka nevar katrs par sevi cīnīties. Ir jānoliek ambīcijas pie malas un jāiet kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību, Tēvzemei un brīvībai [Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK] vai ar Vienotību. Mēs vieni nevaram gūt ietekmi parlamentā. Taču konsolidācijai ir jānotiek uz līdzvērtīgiem pamatiem, lai arī reģionu cilvēki var iekļūt Saeimā. Civilizētās valstīs ir divas trīs lielas partijas. Pie mums ik pēc četriem gadiem veidojas jauni politiskie spēki. Ja partijas nekonsolidēsies, tad būs vājinātas labējo pozīcijas vēlēšanās. Katrs dabūs savus trīs vai četrus procentus. Man ļoti gribētos, lai pēc vēlēšanām būtu stipra labējā koalīcija.
Jūsu pašvaldībai ir sadarbības partneri gan Krievijā, gan Ukrainā. Kā izjūtat krīzi šajā reģionā?
Mums ir sadraudzības pilsētas Krievijā, Pleskavas apgabalā, Baltkrievijā, kā arī Ukrainā - Ļvovas apgabals.
No Ļvovas apgabala Drogobičas esat saņēmuši lūgumu palīdzēt. Kā uz to reaģējāt?
Tur ir dislocēta armijas daļa, kurā ir ļoti bēdīga situācija. Viņi lūdza bruņuvestes, tādu palīdzību mēs nevarējām sniegt. Mēs varētu ar pārtiku vai apģērbu palīdzēt, bet tas ir jārisina valsts politikas līmenī. Viņiem ir smagi, bet vienkāršajā komunikācijas līmenī, runājot ar sadraudzības partneriem, neesam jutuši nekādu naidu. Visi ir ļoti sirsnīgi.
Ar Krieviju jūsu uzņēmumiem ir arī ekonomiskie sakari.
Jā, Smiltenes piens apmēram 20% produkcijas eksportē uz Krieviju - galvenokārt uz Sanktpēterburgas reģionu. Nesen ar viņiem runāju. Nav nekādu indikāciju, ka kaut kas varētu mainīties. Tur, kur pretim ir pastāvīgi partneri bez starpniekiem, nekas nemainās. Ja Eiropa ievieš sankcijas, ir jādomā, kā to kompensēt. No lielās krīzes mēs izgājām pašu spēkiem. Ja tikko esi ticis laukā, vajag kādu kompensējošu mehānismu, lai tevi neatmet atpakaļ.
Cik lielā mērā jūsu ražotāji ir atkarīgi no austrumu tirgus?
Kokapstrāde ir orientēta uz rietumu tirgu, ceļu būve tepat strādā, liela daļa zemnieku nodarbojas ar graudkopību, ko arī tas neskar. Smiltenes piens arī ir izdomājis alternatīvu, kā var pārorientēties, jo 20% nav tik liels īpatsvars. Taču piejūras pilsētām, kas ražo zivju produkciju, pamatā ir austrumu tirgus. Cik cilvēku tur var palikt bez darba un kādu alternatīvu viņiem varēs piedāvāt, par to gan ir jādomā.
Smiltene, Sigulda un Līvāni iekļuva attīstības centru modelī «deviņi plus 21», nebūdamas rajona centra pilsētas. Kurš ir lielāks attīstības centrs - Valka vai Smiltene?
Negribu teikt neko sliktu par kaimiņiem, taču Smiltenes novada budžets ir lielāks, bezdarbs mums ir mazāks. Tas ir vēsturiski veidojies, jo vēl 50. gados Smiltene bija rajona centrs, bet tad visu pārcēla uz Valku, kur bija valsts institūcijas, bet lielākie uzņēmumi atradās Smiltenē. Te saglabāja visus uzņēmumus, kas bija padomju laikos. Tos privatizēja, izveidoja akciju sabiedrības. Novadā ir daudz mežu, sacēla lielos kokapstrādes kombinātus. Neviens no mūsu uzņēmumiem neapturēja ražošanu krīzes periodā.
Kopš 2009. gada jūs vadāt ne tikai pilsētu, bet arī novadu, kurā ir arī astoņi pagasti. Vai tie nevelk jūs uz leju?
Pirms reformas Smiltene bija donoru pilsēta, kas maksāja pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Visi pagasti, izņemot Launkalni, bija saņēmēji. Toreiz bija Smiltenes pilsēta un Smiltenes pagasts, kurā atradās tehnikums, bet citas infrastruktūras viņiem nebija. Ne skolas, ne poliklīnikas, ne policijas. Taču štatu pašvaldībai bija tikpat, cik pilsētā. Ja viņi īstenotu vienu lielu ES projektu, tad desmit gadu neko vairs nevarētu izdarīt, jo kredītlimits beidzies un budžets niecīgs.
Tātad novada izveidošana ir attaisnojusies?
Smiltenes novada modelis ir optimāls. Centrā ir pilsēta kā attīstības centrs, kur viss ir. Tagad tikai jādomā par mājokļu politiku, jo jaunieši pēc studijām nāk atpakaļ. Visu pārējo mēs esam nodrošinājuši. Mājokļu politiku ar ES fondiem gribam sakārtot. Līdz visiem pagastu centriem ir asfaltēti ceļi. Nav neviena pagasta, kurā nebūtu realizēts kāds ES projekts. Katrā jau ir izdomāts, ko izdarīt ES fondu nākamajā plānošanas periodā.
Vai jums ir priekšstats, uz kādu ES fondu naudu nākamajā plānošanas periodā varat cerēt?
Es tiešām nezinu. Esam izstrādājuši novada attīstības plānu, kurā ielas un ceļi ir viena no prioritātēm. Ir sagatavoti daudzi tehniskie projekti, lai tie ir gatavi, līdzko tos būs iespējams realizēt. Sliktā lieta ir, ka pašvaldības ir sašķeltas piecās daļās, kas katra cīnās par sevi. Ir lielās pilsētas, attīstības centri, mazās lauku pašvaldības, Latgales programma un Rīga. Cerējām, ka vairāk naudas novirzīs pašvaldībām un mazāk atstās resoru ministriju kompetencē, bet tagad liela daļa paliek ministriju ziņā. Un atkal daudz ko noteiks lobiji. Absurds ir, ka - ja pašvaldībai ir augstāks attīstības indekss, domā, ka tai naudas vajag mazāk.
Attīstības centriem būs jāgādā arī par blakus novadiem, kuru nav modelī «deviņi plus 21». Kā jūs to plānojat darīt?
Pašvaldībām ir jānāk kopā un jāskatās, kādas varētu būt kopīgās intereses. Viena būtu sakārtot kādu ceļa posmu. Taču tie ir valsts ceļi, kas saista kopā novadus. Mums ir viens projekts, ko gribam realizēt un ko saucam par «trīs vienā». Mums ir pašvaldības zemes gabals, kuram apkārt ir trīs skolas. Ir doma izveidot baseinu, otrajā stāvā - bibliotēku, kas tagad atrodas vēl pirms kara celtā privātā mājā. Apakšā būtu spa. Mūsu tehnikums sagatavo ceļu būvētājus un veterinārārstus, bet ir iesniedzis Izglītības ministrijā jaunu programmu, lai apmācītu arī spa operatorus. Tad tehnikums šo spa kompleksu varētu izmantot kā mācību bāzi. Blakus novados Raunā, Apē… nekur baseina nav. Apkārtējie novadi arī varētu izmantot bibliotēku un baseinu.
Vai valdības vadītāja Laimdota Straujuma jau ir bijusi jūsu pašvaldībā?
Nav bijusi. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs bija atbraucis, un saruna ar zemniekiem bija ļoti lietišķa. Ministrs tieši pateica, ko mēs [ministrija] varam vai ko mēs nevaram. Man nepatīk, ka bieži cilvēki sola, bet nedrīkst dot cerības, ja cerību nav.
Vai uz jūsu darbu atsaucas biežās pašvaldību ministru maiņas?
Protams. Taču ar Eināru Cilinski un Romānu Naudiņu [abi NA] jau var runāt. Viņi saprot, ko mēs sakām, cenšas iedziļināties, pieraksta. Lai Dievs dod veselību Edmundam Sprūdžam, kurš ne reizi pie mums tā arī neatbrauca. Esmu pašvaldības vadītājs jau 13 gadu, bet man nebija nācies sastapt ministru, kurš tā neizprata daudzas lietas un pat necentās izprast. Tagad aizsūtām savus priekšlikumus, varam norunāt tikšanos ar ministru. Cilinskis atbrauca pat sestdienā.
Šajās dienās paiet desmit gadu, kopš Latvija ir Eiropas Savienībā. Ko esat ieguvuši?
Nezinu, kā mēs būtu attīstījušies, ja mums nebūtu Eiropas fondu naudas, ja nebūtu brīvo tirgu. Cilvēki var brīvi ceļot. Ja mums neiedos sitienu ar Ukrainas un Krievijas krīzi, tad solīti pa solītim tomēr iesim uz priekšu. Jau tagad ir problēma atrast kvalificētu darbinieku pat par labu samaksu.
Jūsu saraksts domē ieguva septiņas vietas, Vienotība un Nacionālā apvienība - katra pa četrām. Vai jums ir opozīcija?
Nav un nekad nav bijusi. Mēs varam izstrīdēties, bet nonākam pie kopsaucēja. Tad ir viegli strādāt, jo zini, ka aiz muguras nenotiek nekādas intrigas un neviens sprunguļus spieķos neliks.
Ogrē, Līgatnē un Ādažos jau nomainīja pašvaldību vadītājus.
Manā skatījumā tas ir diezgan muļķīgi. Es nezinu, kas tur varētu būt par iemesliem - iekšējās intereses vai vēl kaut kas. Tādās mazās pašvaldībās - Smiltene arī pie tām pieder - nu ko tur var dalīt. Ja tu gribi normāli attīstīt novadu, tad nevari lielāko daļu laika pavadīt intrigās, kurš būs nākamais mērs un kā sadalīs krēslus. Tā pašvaldība nevar attīstīties.