Sākotnējā posmā jārunā par izdevumiem. Tie jau ir ieplānoti. Mēs sadarbojamies ar Eiropas Komisiju (EK), un kopumā mums paredzēts finansējums aptuveni pieci miljoni eiro. Latvija ir iesaistīta Eiropas Savienības (ES) procesos, piemēram, aizturēto bēgļu transportēšana notiek par ES naudu. Mūsu robežsargi aktīvi piedalās patrulēšanā gan Grieķijas, gan Itālijas ūdeņos, bet nepieciešamie izdevumi nāk no EK. Tā ka Latvija jau līdzekļus saņem.
Runas par robežkontroles atjaunošanu uz Latvijas/ Igaunijas un Latvijas/Lietuvas robežas jāuztver nopietni?
Tāda veida robežkontroli, kāda bijusi senāk, uz robežām ar Baltijas kaimiņvalstīm neatjaunosim, respektīvi, priekšlikuma par robežkontroles atjaunošanu nav bijis. Migrantu virzība starp Baltijas valstīm ir niecīga. Baltija nav populārākais migrantu galamērķis. Arī Ungārijas un Čehijas ministri teikuši, ka migrantus viņu valstis neapmierina. Migrantus vairāk interesē Somija, Vācija un Lielbritānija.
Jūsuprāt, Latvija migrantus neinteresē, jo mūsu valstī, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, ir zems atalgojums?
Būtisks nav tikai atalgojuma līmenis, bet arī pabalstu sistēma, jo tieši pabalstu sistēma ir pirmais faktors, ar ko sastopas patvēruma meklētāji, ierodoties kādā valstī. Latvijā pabalsti, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, ir zemi.
Kāds ir jūsu viedoklis, vērtējot no Latvijas ekonomiskās situācijas viedokļa, mūsu valsts darba tirgum līdzīgi kā Vācijas vai Zviedrijas darba tirgum ieceļotāji ir vajadzīgi?
Latvijā ir dažu nozaru pārstāvji, kuri sacījuši: «Lai tik patvēruma meklētāji brauc uz Latviju un te strādā.» Lauksaimnieki, piemēram, teikuši, ka viņiem saimniecībās darba roku trūkst, bet, manuprāt, pagaidām vēl ir pāragri spriest, jo mēs nezinām pašu patvēruma meklētāju mērķus saistībā ar viņu pārvietošanās iespējām Eiropā.
Jebkurā gadījumā svarīga ir integrācija. Ieceļotājiem jāpieņem Latvijas kultūras tradīcijas un jāspēj mūsu valstī integrēties, pastāvot tiem nosacījumiem, kas Latvijā ir kultūrvēsturiski.
Cik pamatoti ir dažu politiķu izteikumi, ja Latvija iebildīs Briselei patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā, tad tiks ierobežotas Latvijas iespējas saņemt ES naudu?
Es šādus izteikumus vērtēju ar skumjām, bet nenosodu politiķus, kuri šādi izteikušies. Tas, ka Latvija negrib solidarizēties patvēruma meklētāju jautājumā brīdī, kad, piemēram, Itālijā ir humānā krīze, ES daudziem nav saprotams. Protams, neviens ES institūcijās neteiks, ka finansējums Latvijai tiek apturēts, bet var, teiksim, četrkāršot pārbaužu skaitu un ir dažādas citas metodes. Turklāt jāatceras, ka piekrišana 2009. gadā ar daudziem miljardiem finansēt Latviju, kurai tobrīd bija ļoti slikti ekonomiskie rādītāji, arī bija solidaritātes izrādīšana.
Kā vērtējat mūsu valsts nākamā gada budžetu?
Mums ir vēlme veidot valsts budžetu tā, lai iedzīvotājiem pēc iespējas vairāk naudas paliktu viņu rīcībā. Tiek domāts par cilvēkiem, kas pelna maz. 2016. gada valsts budžetā iestrādāta reāla progresivitāte. Neapliekamais minimums algām līdz 500 eiro pakāpeniski tiks dubultots. Strādājošajiem, kuri pelna līdz 500 eiro, tas gadā dos papildus aptuveni 180 eiro. Ja alga ir nedaudz zem 1000 eiro, lielu izmaiņu nebūs. Ja alga lielāka par 1500 eiro, tad nepaliekamais minimums vairs netiks piemērots. Pakāpeniski līdz 2021. gadam diferenciācija pilnībā sāk darboties.
Tāpat no nākamā gada plānots par 10 eiro palielināt minimālo algu - no 360 līdz 370 eiro. Iepriekš kāpums gan bija 40 eiro gadā, bet, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām, secinājām, ka minimālās algas palielinājums jāveic, jo Latvija atpaliek no Igaunijas gan minimālās algas, gan vidējās algas lieluma ziņā, bet tik strauju pieaugumu - atkal par 40 eiro - 2016. gadam nevar veikt.
Runājot par diferencēto neapliekamo minimumu, princips skaidrs, bet vai tehniski to nebija iespējams citādi risināt, neprasot iedzīvotājiem iesniegt gada ienākumu deklarāciju? Ir cilvēki, kuriem tas šķiet sarežģīti.
Ieiet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un aizpildīt vienu veidlapu, lai saņemtu no valsts, piemēram, 180 eiro, kas pārmaksāti nodokļos, ir adekvāti. Var arī aiziet uz tuvāko VID klientu apkalpošanas centru, kur sagaidīs laipna VID darbiniece un visu pastāstīs. Mēs šogad bijām klientu apkalpošanas centros brīdī, kad iedzīvotāji pildīja deklarācijas, lai saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) saistībā ar izdevumiem par izglītību un medicīnu, un rindu nekur nebija.
Tātad iedzīvotāji ar deklarāciju aizpildīšanu galā tiks?
Es domāju gan. Galvenais, lai atvieglojumus nesaņem cilvēki, kam ir citi ienākumi, norādot, ka saņem tikai minimālo algu, bet paralēli saņem, piemēram, arī dividendes no uzņēmuma.
Jāpiebilst, mēs ar Labklājības ministriju arī izstrādājām sistēmu, ka ikvienam darbiniekam tiek nodrošināta sociālā iemaksa vismaz no summas minimālās algas apmērā. Tas ir ļoti labs veids, kā cilvēkus sociāli aizsargāt.
Tas gan nestājas spēkā no nākamā gada?
Plānojam, ka tas stāsies spēkā no 2017. gada, bet notiek diskusijas, varbūt daļēji šo sistēmu ieviest jau no 2016. gada ceturtā ceturkšņa. Te ir runa ne tikai par sociālo aizsardzību mikrouzņēmumos strādājošajiem, bet arī par cilvēkiem, kuri saņem autoratlīdzības, par cilvēkiem, kuri no ienākumiem tikai nomaksā IIN, bet sociālās aizsardzības viņiem nav.
Respektīvi, vēlaties panākt, ka par ikvienu strādājošo tiek maksātas sociālās iemaksas vismaz no minimālajai algai identiskas summas?
Jā, tas būtu tikai loģiski. Turklāt daudzās valstīs vispār nedrīkst maksāt kā par ceturtdaļslodzi vai pusslodzi, tur visi nodokļi jāmaksā no minimālās algas - vai nu darba devējs var izveidot darba vietu, kur tiek maksāta vismaz minimālā alga, vai arī vispār nevar.
Kas notiek gadījumā, ja, piemēram, mācībspēks kādā augstskolā strādā nepilnu slodzi?
Domāju, ja ir inteliģents darbs, bet nepilna slodze, tad šī nepilnā slodze nekādā gadījumā nav no minimālās algas, un atalgojums par nepilnu slodzi pārsniedz minimālās algas apmēru.
Kā veicas ar ēnu ekonomikas apkarošanu?
Ēnu ekonomikas apkarošanai varētu būt labāki rezultāti, bet nebija īpaši daudz laika šim jautājumam pievērsties, jo pirmajā pusgadā visa valsts pārvalde bija iesaistīta Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumos.
Daudz ir diskutēts par mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu. Jūs uzskatāt, ka nepieciešami ierobežojumi, kādos gadījumos MUN režīmu nevar piemērot.
Veidojot MUN, tas bija domāts kā izmēģinājums - paskatīties, var vai nevar cilvēks būt uzņēmējs. Ja mikrouzņēmumu regulējumu atkal ievirza tādā veidolā, kādā tas sākotnēji bija plānots, tas ir ļoti vajadzīgs un nepieciešams. Teiksim, laika periodu līdz trim gadiem var ļaut mēģināt, vai cilvēkam izdodas būt uzņēmējam.
Turklāt MUN bija domāts gala patēriņam, nevis tad, ja tiek sniegti pakalpojumi Uzņēmums uzņēmumam vai Uzņēmums pašvaldībai, jo tas kropļo konkurenci, un uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus ierastajā sistēmā, ir grūti vinnēt pašvaldību konkursus. Tiek konkurēts nevis ar prasmēm vai tehnoloģijām, bet nodokļu samazināšanu, un valsts tā cērt zaru, uz kura pati sēž.
Nav loģiski un nav droši, ja MUN režīmā darbojas, teiksim, grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs, kurš, visticamāk, tomēr nav iesācējs grāmatvedībā, jo iesācējs karjeras sākumā kādā uzņēmumā strādā vispirms par jaunāko grāmatvedi, pēc tam par grāmatvedi un, iegūstot pieredzi un zināšanas, veido savu konsultāciju uzņēmumu. Ja pastāv mikrouzņēmums, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus vai biznesa konsultācijas, tas vairāk izskatās pēc agresīvas nodokļu plānošanas, nevis reālas pakalpojumu sniegšanas.
Intervijā Dienas Biznesam nesen norādījāt, ka pastāv arī tāda problēma - darba devējs darbiniekus piespiež veidot mikrouzņēmumus.
Jā, tā ir nopietna problēma. VID saņēmis patiešām daudz iesniegumu no darbiniekiem par to, ka darba devēji piespieduši darbiniekus izveidot mikrouzņēmumus tā vietā, lai pastāvētu darba tiesiskās attiecības.
Kāda bija VID reakcija?
Likumā noteiktajā kārtībā tika un tiek veiktas pārrunas un pārbaudes pie daudziem šādiem darba devējiem. Turklāt arī nozaru griezumā veiktas plašas pārrunas, ne tikai ar konkrētiem uzņēmumiem vien.
Vai rezultātā kāds darba devējs atzinis, ka rīkojies, teiksim, nekorekti?
Atzinis nav, bet tas, ka nodokļu režīmi ir pārkārtoti, gan noticis. Mēs arī plānojam vērsties pret darba iznomāšanu. Piemēram, ja ir tirdzniecības ķēde un katrā tirdzniecības vietā nevis tiek pieņemts darbā pārdevējs, bet tiek slēgta vienošanās ar uzņēmēju, tad tā praktiski ir darba iznomāšana. Eiropā šāda prakse saucas agresīva nodokļu plānošana.
Darbiniekiem, kurus darba devējs piespiež sadarboties nevis uz darba līguma pamata, bet uz citiem nosacījumiem, ieteicams vērsties VID, jo nenoliedzami tas palīdz, turklāt palīdz arī kopumā sabiedrībā veidot izpratni par šiem jautājumiem.
Sakiet, vai sabiedrība var būt droša, ka normatīvajos dokumentos pietiekami skaidri tiks definēts, kurās nozarēs drīkst strādāt MUN režīmā? Medijiem lasītāji pauduši viedokli, ka gadās situācija - dažādi VID darbinieki normatīvos dokumentus skaidro atšķirīgi.
Jā, taisnība, tas, ka VID speciālisti cilvēkiem sniedza atšķirīgu, pretrunīgu informāciju, bija problēma gadiem ilgi. VID klienti sūdzējās: «Iepriekšējo reizi sacīja ko vienu, bet tagad saka ko citu.» Pat rakstiskas atbildes bija pretrunīgas un atšķirīgas, bet pēdējos gados situācija uzlabojusies. VID vadība cenšas klientu apkalpošanu padarīt aizvien kvalitatīvāku, lai izvairītos no prerunīgas informācijas sniegšanas gadījumiem. Gadās gan tā, ka VID kāds darbinieks ir jauns, ka VID kāds darbinieks vienu vai otru tiesību normu nezina, bet VID cenšas kļūdas iespēju mazināt ar kontroles un iekšējā audita sistēmu.
Jau vairākus gadus VID ir vienota sistēma, saskaņā ar kuru tiek sniegtas atbildes klientiem, un VID klients saņem atbildi, kas ir derīga visā valsts teritorijā neatkarīgi no pilsētas vai reģiona, kurā jautājums uzdots.
Kopumā VID klientiem ieteicams uzdot jautājumu rakstveidā, izmantojot EDS. Var arī zvanīt pa telefonu. Kad cilvēki zvana uz VID, telefonsarunas tiek ierakstītas un iespējams pārbaudīt, tieši ko VID speciālists nodokļu maksātājam sacījis. Telefonsarunu ieraksti tiek saglabāti, jo to paredz kontroles sistēma.