«Savā pirmajā termiņā Obama mainīja politiku. Otrajā termiņā viņš grib mainīt cilvēku prātus,» rakstīja laikraksts The Washington Post.
Analītiķi uzteic prezidenta runu kā progresīvu un slavē norādi uz to, ka konstitucionāli svarīgos jautājumos kompromisiem ir maz vietas. Atsaucoties uz ASV Neatkarības deklarāciju, viņš uzsvēra tiesības uz dzīvību, brīvību un arī laimi.
Prezidents skaidri norādīja prioritātes, uz ko plāno fokusēties, aicinot tautu uz nacionālo vienotību un aizstāvot vienlīdzību. B. Obama aizstāvēja plānotās imigrācijas reformas, homoseksuālistu tiesības, solīja mazināt ar ieročiem saistītu vardarbību un mudināja tautu cīnīties pret klimata izmaiņām.
Kā uzsvēra Reuters, vispārsteidzošākais runā bijis tieši solījums ķerties klāt klimata jautājumiem, kam neatlika laika pirmajā termiņā: «Mēs reaģēsim uz klimata izmaiņu draudiem, apzinoties, ka pretējā gadījumā mēs nodotu savus bērnus un nākamās paaudzes,» sacīja B. Obama.
Taču republikāņu vidū demokrāta B. Obamas uzruna izpelnījās kritiku, pārmetot tai pārāk maz politikas un pārāk daudz filozofijas. «Esmu vīlies, ka prezidents palaida garām iespēju runāt par to, kur mēs varam atrast kopsaucēju,» laikraksts The Los Angeles Times citēja Robu Portmenu, republikāņu senatoru Ohaio. «Tā vietā viņš izvēlējās runāt par abstraktām lietām, kam tic, taču tie nav jautājumi, kuros mēs kā Kongress un izpildvara varam panākt progresu.»