Pieprasa reformas
Abhāzijas prezidents A. Ankvabs vakar nāca klajā ar paziņojumu, ka viņa valdība joprojām kontrolē reģionu, un noraidīja opozīcijas apgalvojumus, ka viņš ir pametis Abhāziju. «Raugoties no juridiskā skatu punkta, valstī ir noticis mēģinājums ar spēku pārņemt varu,» prezidents, kura atrašanās vieta nav zināma, sacīja ziņu aģentūrai Aspnipress. «Bet mums vēl ir iespēja aizvirzīt situāciju atpakaļ likuma gultnē.»
Abhāzijas līderis steigā pameta administrācijas ēku otrdienas vakarā pēc tam, kad neveiksmīgi noslēdzās viņa sarunas ar opozīcijas līderiem, kuri pieprasīja prezidenta un valdības atkāpšanos. Sarunas laikā pie prezidenta administrācijas ēkas bija sapulcējušies no pieciem līdz desmit tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju, kas uzskatāms par lielu skaitu reģionā, kur dzīvo tikai 240 tūkstoši cilvēku.
Sākotnēji demonstrācijas dalībnieki bija miermīlīgi noskaņoti, bet kļuva agresīvi pēc tam, kad A. Ankvabs pa aizmugures izeju pameta ēku. Opozīcijas atbalstītāji ielauzās administrācijā, dažiem no viņiem pat esot izdevies iekļūt prezidenta kabinetā.
Viens no opozīcijas līderiem - Rauls Hadžimba - paziņoja, ka četru opozīcijas partiju veidotā Koordinācijas padome uzņemas atbildību par valsts institūciju darbu. «Tiem, kuri sevi sauca par šīs valsts līderiem, nav morālu tiesību vēlreiz ienākt šajā ēkā,» viņu citē gruzīnu ziņu portāls Civil.ge.
Opozīcija ir neapmierināta ar, viņuprāt, A. Ankvaba autoritāro valdīšanas stilu, endēmisko korupciju valsts institūcijās un augsto noziedzību. Viņi arī uzskata, ka pašreizējā valdība nelietderīgi tērē Maskavas ik gadu piešķirtos simtus miljonus dolāru, kas tiekot prezidenta atbalstītiem projektiem, piemēram, jaunu sporta ēku būvniecībai, nevis sociālo problēmu risināšanai. «Prezidents uzvedas kā cars. Vienpersoniska lēmumu pieņemšana valsti ir iedzinusi bankrotā,» uzskata opozicionārs Vitālijs Gabņa.
Opozīcija pieprasījusi izveidot «nacionālās vienotības» valdību un veikt konstitucionālas reformas, lai daļu prezidenta pilnvaru deleģētu parlamentam un valdībai.
Abhāzijas parlaments vakar vērsās pie reģiona iedzīvotājiem, valdības un visiem politiskajiem spēkiem ar aicinājumu sākt «konstruktīvu dialogu, lai saglabātu nacionālo saskaņu un valsts stabilitāti», raksta Aspnipress.
Sūta Putina palīgu
Notiekošais Abhāzijā, kas kopš 1993. gada, kad beidzās militārais konflikts ar Gruziju, de facto ir neatkarīga valsts, satraucis Krieviju, kas pēc 2008. gada augustā notikušā kara ar Gruziju atzina reģiona neatkarību.
«Mēs uzmanīgi un ar milzu interesi sekojam līdzi notikumu attīstībai draudzīgajā Abhāzijas republikā un uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai visi tur notiekošie sabiedriskie un politiskie procesi attīstītos tikai un vienīgi likuma ietvaros,» paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins. Viņš piebilda, ka drīza politiskās situācijas stabilizācija Abhāzijā ir svarīga Krievijas un Abhāzijas divpusējo attiecību attīstībai.
Krievijas ziņu aģentūra Itar - Tass vēsta, ka trešdien Krievijas vēstnieks Abhāzijā Semjons Grigorjevs ir ticies ar separātiskā reģiona prezidentu A. Ankvabu, lai apspriestu politisko krīzi.
Par Maskavas nopietno attieksmi pret notikumiem Abhāzijā liecina arī lēmums nosūtīt uz reģiona galvaspilsētu Suhumi Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgu Vladislavu Surkovu un Valsts drošības padomes vicesekretāru Rašidu Nurgalijevu.
Arī Gruzija ar bažām vēro notikumus «okupētajā teritorijā». Gruzijas Ārlietu ministrija aicināja starptautisko sabiedrību «aktīvi iesaistīties, lai nepieļautu situācijas tālāku eskalāciju».
Gruzijas lielākā opozīcijas partija Apvienotā nacionālā kustība, ko vada bijušais valsts prezidents Mihails Saakašvili, aiz notikumiem Suhumi saskata Krievijas vēlmi anektēt Abhāziju, raksta Civil.ge.