Rīt, 27. martā, plkst. 20:30 Pasaules Dabas fonds rīko akciju Zemes stunda. Tā ir stunda, kuras laikā miljoniem cilvēku visā pasaulē apvienojas, lai simboliski sniegtu pārliecinošu ziņojumu politikas veidotājiem: ir nepieciešama pārdomāta un tūlītēja rīcība klimata izmaiņu risināšanā. Veids, kādā akcijas organizatori aicina parādīt savu nostāju, ir vienkāršs - uz vienu stundu, Zemes stundu, izslēdzot apgaismojumu, kas nav nepieciešams darbības vai drošības uzturēšanai.
Reti kurš vairs domā, ka akcijas mērķis ir izglābt pasauli, vienu stundu ietaupot elektroenerģiju. Tāds tas arī nekad nav bijis. Šī ir stunda, kad mēs varam parādīt politikas veidotājiem un valsts vadītājiem un - vēl svarīgāk - viens otram, ka risinājums ir iespējams, ja sadarbosimies un uzņemsimies atbildību. Miljoniem cilvēku, tūkstošiem uzņēmumu un pašvaldību tic, ka viņu teiktais tiks sadzirdēts - valdības rīkosies, lai nepieļautu, ka pasaules vidējā temperatūra bīstami paaugstinās. Par klimata izmaiņu sekām ir runāts daudz, ir sastādīti zinātniski modeļi, aprēķināta ietekme uz bioloģisko daudzveidību, sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem. Bet pat tad, ja mēs noliedzam nākotnes prognožu modeļu ticamību, nav grūti saprast, ka planētai ar tai piemītošajiem dabas resursiem un vides apstākļu īpatnībām ir savas robežas un limiti. Un šodien maz kas liecina, ka politiskie lēmumi šos limitus respektētu.
Šobrīd akcijā Zemes stunda līdz ar tūkstošiem pasaules pilsētu oficiāli dalību ir apstiprinājušas 42 Latvijas pašvaldības. Sešas no deviņām lielākajām Latvijas pilsētām - Rīga, Liepāja, Daugavpils, Ventspils, Jēkabpils un Jelgava - piedalās akcijā. Kuldīgas, Aglonas, Rundāles, Kārsavas, Amatas, Tukuma, Krāslavas, Apes, Baldones, Jaunpiebalgas, Vecumnieku, Aizkraukles, Raunas, Baltinavas, Skrīveru, Valkas, Ilūkstes, Iecavas, Mālpils, Lielvārdes, Saulkrastu, Balvu, Pļaviņu, Kocēnu, Ikšķiles, Rēzeknes, Ādažu, Salas, Cēsu, Ludzas, Salaspils un Jaunpils, Rēzeknes, Ķeguma, Talsu un Limbažu novadi svinēs Zemes stundu. Dalībnieku vidū ir lielāki un mazāki uzņēmumi visā Latvijā.
Arī šogad Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers pievienojas visiem Zemes stundas dalībniekiem. Šis ir pirmais gads, kad akcijā piedalās arī kaimiņvalsts Lietuva.
Ikviens iedzīvotājs vai uzņēmums aicināts piedalīties Zemes stundas norisē, uz vienu stundu samazinot apgaismojumu un izslēdzot maznozīmīgās elektroierīces rīt plkst. 20:30. Uzņēmumi tiek aicināti aptumšot, piemēram, apgaismotās veikalu un pakalpojumu centru izkārtnes. Birojos neatstāt datorus un citas elektroierīces gaidīšanas režīmā, kas tādējādi patērē līdz pat 25% no strādājošas ierīces enerģijas. Mājsaimniecībās varat samazināt vai pavisam izslēgt apgaismojumu dzīvojamajā zonā, izslēgt tādas elektroierīces kā, piemēram, datoru un televizoru.
Daudzi cilvēki Latvijā un pasaulē izvēlas organizēt savu Zemes stundu - veidot kādu kopīgu pasākumu sveču gaismā, doties vērot zvaigznes, priecāties un būt kopā.
Energoefektivitāte, jaunas tehnoloģijas, saules un vēja enerģija un gudra mežu apsaimniekošana ir tikai dažas no lietām, kas nepieciešamas, lai apturētu klimata izmaiņas. Valsts līmenī steidzami nepieciešama klimatam draudzīga politika, ietverot atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitātes stimulēšanu.
Nozīmīga ir arī katra cilvēka ikdienas rīcība, kas ietver vismaz trīs būtiskus nosacījumus. Pirmkārt, kļūt energoefektīvākiem, t.i., siltināt mājas, iegādājoties jaunas elektroierīces, pievērst uzmanību to energoefektivitātes klasei, kā arī izslēgt ierīces, kad tās netiek lietotas. Otrkārt, iespējami biežāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu, velosipēdu vai kājām. Treškārt, pārtikā izmantot vietējos, sezonai atbilstošos produktus.
Pasaules Dabas fonds ir izveidojis īpašu kalkulatoru, kur ikviens var aprēķināt savu ietekmi uz klimatu (www.pdf.lv/klimats). Viens Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā saražo 4,1 tonnu CO2. Vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu rada mājoklis, tam seko transports un pārtikas ražošana. Lai saglabātu klimata līdzsvaru pasaulē, vidējā gaisa temperatūra nedrīkst paaugstināties vairāk kā par 1,5 - 2 grādiem pēc Celsija, tas savukārt nozīmē, ka vidēji pasaulē CO2 emisija nedrīkst pārsniegt 3,8 tonnas uz vienu cilvēku gadā.
Akcija Zemes stunda aizsākās 2007. gadā Sidnejā, kad divi miljoni cilvēku izslēdza apgaismojumu savos mājokļos uz vienu stundu, lai tādējādi demonstrētu attieksmi pret klimata izmaiņām. 2008. gadā akcijā piedalījās jau vairāk nekā 50 miljoni cilvēku no visas pasaules. 2009. gadā notika kas vēl nepieredzēts - Zemes stunda vienoja simtiem miljonu cilvēku, vairāk nekā 3900 pilsētas 88 valstīs. Arī 12 Latvijas pilsētas un divi novadi piedalījās akcijā. Zemes stundas laikā Rīgā tika izslēgts Brīvības pieminekļa, Melngalvju nama, Latvijas Nacionālās operas, Zaķusalas radio un televīzijas torņa u.c. simbolisku objektu apgaismojums, Jelgavā - Jelgavas pils, Sv. Annas katedrāles un citu ēku ārējais apgaismojums. Dobelē tika organizēti īpaši Zemes stundas pasākumi, bet Aizkraukle piedalījās akcijā, aktīvi informējot iedzīvotājus un uzņēmumus. Šogad rekordi ir pārspēti - pieteikušās jau 120 valstis. Tikai visi kopā mēs varam risināt klimata izmaiņu radītos izaicinājumus.