Atšķirībā no Pļaviņu HES, kura šobrīd pēc uzstādītās jaudas ir Eiropas Savienības otrā lielākā HES un joprojām nodrošina pilsētai gan valstiski nozīmīga energoapgādes sistēmas mezgla statusu, gan vērā ņemamus nodokļu ieņēmumus, citu pilsētas ražotņu liktenis nav bijis labvēlīgs. Piemēram, pilsētas gigantiskā VEF tālruņu rūpnīca, kura savulaik nodrošināja darbu aptuveni 2400 cilvēkiem, ir palikusi vairs tikai bijušo darbinieku atmiņās. Tiesa, vienlaikus Aizkraukle var lepoties ar vairākām nozīmīgām ražotnēm, kas ir tapušas no jauna jau pēc PSRS sabrukuma.
Pilsētas seju veido HES
«Bez Pļaviņu HES nebūtu Aizkraukles,» uzsver Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors un bijušais aizkrauklietis Māris Kuņickis, kurš norāda, ka, balstoties uz laikabiedru atmiņām, jautājumā par pilsētas izveidi nozīmīga loma bijusi enerģētiķu lēmumam - Latvijā tolaik bijusi diskusija par to, vai būtu attīstāmas termoelektrostacijas vai HES, un attiecīgi lēmums par HES būvniecību bija iemesls pilsētas tapšanai. Šobrīd 884 megavatu elektrostacijas tiešā loma pilsētas dzīvē gan ir mazinājusies - lai arī elektrostacija joprojām ir vērā ņemams nodokļu avots, tajā nodarbināto cilvēku skaits daudzu miljonu latu vērtās ražošanas modernizācijas un uzņēmuma restrukturizācijas iespaidā ir samazinājies.
Kopumā Latvenergo Aizkrauklē šobrīd nodarbina 132 darbiniekus, no kuriem 115 ir vietējie iedzīvotāji, un darba vietas aizkraukliešiem nodrošina ne tikai elektrostacija, bet arī Sadales tīkla Aizkraukles nodaļa, un, kā norāda Pļaviņu HES direktors Aldis Bogdanovičs, elektrostacijas periodisko uzturēšanas un remontdarbu laikā tā dod papildu darbu arī apakšuzņēmējiem.
Raksturojot energokompānijas sadarbību ar vietējo pašvaldību, M. Kuņickis norāda, ka «attiecības ir labas un konstruktīvas, tomēr kopīgi risināmo jautājumu nav daudz, un visbiežāk tie ir saistīti ar energokompānijas dalību Aizkraukles novada civilās aizsardzības komisijā un gatavošanos palu sezonai».
Piesaista jaunu ražošanu
Lai gan vairākus nozīmīgus uzņēmumus Aizkraukle pēc PSRS sabrukšanas zaudēja, pilsētai nedaudz ir izdevies atgūt zaudēto - divas vairāk nekā 60 miljonus ASV dolāru vērtas ražotnes un 186 jaunas darba vietas pilsētā ir izveidojis ASV koka durvju ražotājs SIA Jeld Wen Latvia, savukārt vietējiem uzņēmējiem piederošā kokzāģētava SIA AKZ nodarbina 200 cilvēku. Pēc apgrozījuma starp pilsētas lielākajiem uzņēmumiem ierindojas arī degvielas tirdzniecības uzņēmums Virši A, saldumu ražotājs SIA Mikas M, būvniecības uzņēmums SIA RRKP Būve un autoķīmijas ražotājs SIA Tilia-A.
Vienlaikus vairāki aptaujātie pilsētas uzņēmēji atzīst, ka par Aizkraukli tiem nav daudz ko sacīt, atzīstot, ka uzņēmēji un pašvaldība satiek labi, bet viens otra darbā nejaucas. Pašvaldība pret vietējiem uzņēmējiem attiecas korekti un godīgi un regulāri tiek organizētas arī pušu tikšanās, tomēr nekādu īpašu aktivitāšu uzņēmējdarbības veicināšanai nav, atzīst SIA RRKP Būve valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.
«Pilsētas pašvaldība, manuprāt, strādā gluži labi, tomēr nekādas ciešas sadarbības mums nav,» teica Gatis Krēsliņš, Latvijā pazīstamā lietoto apģērbu tirdzniecības uzņēmuma SIA DGS Sorting valdes loceklis. Savukārt pašvaldības pārstāvji uzsver, ka pilsēta ir atvērta investoriem, un par savu galveno misiju uzņēmēju piesaistē uzskata infrastruktūras attīstību un labu dzīves apstākļu nodrošināšanu pilsētā. Pašvaldība uzskata, ka, ienākot pilsētā, ražotāji var rēķināties arī ar iedzīvotāju samērā iecietīgu attieksmi. «Kad tika uzcelta Jeld Wen jaunākā ražotne, nenācās uzklausīt vērā ņemamas iedzīvotāju pretenzijas - tikai viena iedzīvotāja sūdzējās par smakām no ražotnes, bet arī šajā gadījumā tika panākta vienošanās,» atzīst Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs.