Tomēr bāriņtiesas amatpersonas no savas ieceres atteikušās: «Manuprāt, publicitāte nospēlēja izšķirošo lomu. Žēl, protams, ka tas neatrisina problēmu kopumā un citiem aizbildņiem joprojām tiks uzspiesta adopcija, bet, cerams, rezonanse būs kaut ko mainījusi šajā jautājumā,» saka I. Fecere.
Uzlabojusies situācija arī Vijas (vārds mainīts) ģimenē, par kuru Diena arī rakstīja martā, - sievietei atjaunotas aprūpes tiesības par abiem pusauga vecuma bērniem un piešķirta ikdienas aizgādība. To RB savulaik viņai bija pārtraukusi, turklāt pretēji bērnu interesēm - dzīvojot pie tēva, viņi sākuši pārkāpt likumu, klaiņot un ilgstoši neapmeklēt skolu, savukārt RB par sava lēmuma sekām nelikusies ne zinis. Tieši par Rīgas bāriņtiesas darbību Diena saņēma visvairāk negatīvu atsauksmju, un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) atklāj, ka Rīgas mēram Nilam Ušakovam (Saskaņa) tika pieprasīts izvērtēt RB darbu, tostarp Dienā aprakstītās situācijas, taču atbilde bijusi formāla - fakti pārbaudīti, pārkāpumi neesot atklāti. Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) pēc aprīlī veiktās revīzijas secinājusi, ka RB vairākās jomās nepilda savus pienākumus un lēmumi attiecībā uz bērniem nereti tiekot pieņemti, neuzklausot viņu viedokli un pēc tam neinteresējoties par amatpersonu rīcības sekām. Rīgas domei tagad jāvērtē, vai bāriņtiesai ir nepietiekami resursi vai arī atklātie trūkumi ir neveiksmīgas darba organizācijas sekas.
Bāriņtiesu darbības pilnveidošana visu pavasari bija viens no Saeimas Juridiskās komisijas deputātu uzdevumiem, kas tika īstenots sadarbībā ar Labklājības ministriju un VBTAI. Tapa grozījumi Bāriņtiesu likumā, ko vakar Saeimā pieņēma otrajā lasījumā. «Šī likumprojekta virzība sapurinājusi visas iesaistītās puses, tostarp arī atsevišķas bāriņtiesas, par kurām bijis īpaši daudz sūdzību,» norāda G. Bērziņš. Par grozījumiem Bāriņtiesu likumā Saeimai vēl jālemj trešajā lasījumā, un līdz tam varot parādīties nelielas korekcijas.
Ja grozījumi stāsies spēkā, turpmāk pirms vienpersoniska lēmuma pieņemšanas par bērna šķiršanu no ģimenes bāriņtiesai vispirms būs jāvērtē iespējas novērst dzīvības un veselības apdraudējumu, bērnam paliekot ģimenē. Par šķiršanu varēs lemt vien tad, ja apdraudējumu nevarēs novērst ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nodrošinot pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai nododot bērnu īslaicīgā aprūpē citai personai. Būtiskas pārmaiņas attieksies uz prasībām bāriņtiesu amatpersonām - turpmāk par tām varēs kļūt personas, kas sasniegušas 30 gadu vecumu - līdz šim 25 gadus -, arī augstākās izglītības, pieredzes un valsts valodas zināšanu prasībām noteikti stingrāki atlases kritēriji. Likuma pantu par prasībām pretendentiem plānots papildināt arī ar prasību par nevainojamu reputāciju. Vairāki otrajā lasījumā atbalstītie priekšlikumi vērsti uz bāriņtiesu darbības atklātību un caurskatāmību - turpmāk paredzēts bāriņtiesu sēdes fiksēt protokolā un tās būs ļauts ierakstīt audioformātā.