Latvijā vecākā palma un pasaulē senākais augs
LU Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska stāsta, ka neatkarīgi no gadalaika Botāniskais dārzs vienmēr būs vieta, kur var redzēt daudz. Un tiesa, kas tiesa - daba nemīl tukšumu, tādēļ, lai arī ir februāris un laukā nezied rododendri un magnolijas un nezaļo koki, lieliska alternatīva būs siltumnīcas - Palmu mājā iespējams redzēt gan teju 100 gadu vecu palmu un citus tropu augus un kokus, gan plašu kaktusu kolekciju. Tā dēvētā Palmu māja ir augstākā siltumnīca Baltijas valstīs. Lai palmas un gumijkoki varētu turpināt augt, siltumnīcā vairākas reizes notikusi pārbūve un pacelts griestu augstums. Botāniskā dārza kolekcijas tiek iegūtas dažādos veidos. Viens no īpašajiem ir sēklu apmaiņas programma, kur piedalās visi pasaules botāniskie dārzi, Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs izsūta un saņem sēklas no vairāk nekā 400 dārziem. Tāpat kolekcijā nonāk arī dažādi dāvinājumi. Tādā veidā apmeklētājiem iespējams aplūkot arī vienu no vissenākajiem un arī retākajiem augiem uz šīs zemes - dižo volēmiju. To Botāniskajam dārzam kā dāvinājumu pasniedzis Austrālijas vēstnieks. Tiek uzskatīts, ka dižā volēmija ir augs, kas uz zemes augudzis jau no dinozauru laikiem, bet šobrīd tas sastopams vienīgi Austrālijā, Volemi nacionālajā parkā. Neviens no augiem, kas atrodams Palmu mājā, nevarētu eksistēt Latvijas āra klimatiskajos apstākļos. «Otrā pasaules kara laikā vairāki dārznieki pat palika un dzīvoja dārzā, lai varētu ziemā saglabāt palmas un citus augus neskartus,» stāsta A. Sparinska.
Viktorijas ūdensrozes unikālā ziedēšana
Blakus palmām un gumijkokiem aug arī visiem zināmie banānkoki, citronkoki un pat avokado. Kurš gan savulaik mājās uz palodzes nav mēģinājis izaudzēt citronkoku, un, lūk, Botāniskajā dārzā ir atrodams rezultāts - turklāt ar lieliem un sulīgi dzelteniem citroniem. Mazliet tālāk mums ir nebijusi iespēja pavērot tā saukto kukaiņēdāj augu. Bet tie nav vienīgie augi, ko iespējams apskatīt Botāniskajā dārzā. Vēl apmeklētājiem ir iespēja palūkoties tropu augu ziedēšanas paradumos, redzēt briežragu papardi un iespējams pašiem vērīgākajiem kādu reizi notvert brīnumainās Viktorijas ūdensrozes atvēršanos. Tā parasti atveras vienas nakts laikā, turklāt bieži vien, kā zinādama, notver mirkli, kad to nevēro lieks cilvēku acu pāris. Tomēr tie laimīgie, kam ir izdevies redzēt unikālā zieda atvēršanos, atzīst, ka lielāku skaistumu grūti iedomāties.
Invazīvās augu sugas
Pēc Botāniskā dārza apmeklējuma rodas sajūta, ka daba ir viegli samērojama un augiem, ja vien ir atbilstošie klimatiskie apstākļi, ir iespēja integrēties konkrētajā vidē. A. Sparinska atzīst, ka patiesībā Latvijā ir samērā maz augu, kas būtu Latvijas teritorijā auguši pēdējos 1000 gadus. Daudzi augi gadsimtu gaitā mūsu zemē ir ievesti. Tā, piemēram, XIX gadsimtā, attīstoties tehnoloģijām, no Āzijas Eiropā, tai skaitā arī Latvijā, tika ievesti ļoti daudz augu, kas gadu simtu gaitā ir pilnībā integrējušies. «Visbiežāk tādas invazīvās augu sugas kā latvānis, Kanādas zeltslotiņa, daudzlapu lupīna vai krokainā roze izplatās cilvēku degradētās teritorijās. Pat latvāņi - viens no cilvēkiem bīstamākajiem augiem, ko savulaik no Krievijas ieveda kā lopbarības augu, visbiežāk izplatās grāvmalās, neapstrādātos laukos un citās vietās, kas atstātas bez ievērības,» stāsta A. Sparinska. Interesants stāsts ir arī par rievaino rozi, kas Latvijā nav retums. Ķīnā savukārt rievainā roze tiek izmantota kā ārstniecības augs daudzu un dažādu slimību ārstēšanai, tas ir arī viens no lielākajiem C vitamīna avotiem pasaulē. Ķīnā rievainā roze jau ir aizsargājamo augu sarakstā, jo tikusi tiktāl izmantota, ka populācija ir jāatjauno. Kā atzīst A. Sparinska, rievainā roze ir lielisks piemērs, kādēļ nevienu lietu vai šajā gadījumā - augu nevajadzētu aplūkot tikai no viena skatu punkta.
Zināšanas par augiem no tautasdziesmu krājumiem
Pat viens no Latvijā zināmākajiem kokiem, kas liekus komentārus neprasa - zirgkastaņa, savulaik Latvijā ir ievesta. «Latvijas klimatiskie apstākļi kopumā ir piemēroti daudzām augu sugām, lai tās spētu šeit iedzīvoties. Arī ģeogrāfiskais jūras tuvums ir papildu priekšrocība. Tiesa gan, daudzi augi nevar izdzīvot mūsu bargo un reizēm nepastāvīgo ziemu dēļ - īpaši tajās ziemās, kad novērojams kailsals,» teic A. Sparinska. Vēl kāds veids, lai noteiktu, kuras no Latvijā sastopamajām augu sugām bijušas šeit jau pirms gadu simtiem, ir latviešu tautasdziesmas. Tā tautasdziesmās apdziedātas rozes, magones, ābeles, liepas un citi augi. «Mēs diemžēl ne vienmēr protam izmantot tos augus, kas mums jau doti gadu simtiem. Tādēļ ir svarīgi izzināt augu ārstnieciskās īpašības. Šādu iespēju piedāvā arī Botāniskais dārzs,» iesaka A. Sparinska.
Tauriņu mājas piedzīvojums
Savukārt ziedu mīļotājiem februāris un marts būs īstais laiks, lai apmeklētu Acāliju māju un ļautos daudzveidīgo acāliju ziedēšanas krāšņumam. Baltas, sarkanas, rozā - visdažādākajās krāsās acālijas neatstāj vienaldzīgus. Ja Palmu un Acāliju mājās gaisa temperatūra šobrīd ir vidēji plus 15 grādi pēc Celsija, tad pavisam citāda atmosfēra ir Tauriņu mājā. Īsts tropu karstuma klimats, džungļu atmosfēra un aptuveni 200 tauriņu, kas lido apkārt, nosēžas uz rokas, radot sajūtu, it kā atrastos siltākās zemēs. Lielāko tauriņu spārnu atvērums pielīdzināms pat divām lielām plaukstām. Un pavasaris ir tā vien sajūtams, gluži kā dziesmā «plaukstas lieluma pavasaris».