Savrupā dzīvība palieņu mežos

Lai palieņu mežā nodrošinātu labvēlīgu vidi tam tipisku un retu sugu ilgtspējai, svarīgākais ir saglabāt vai atjaunot šai ekosistēmai raksturīgo hidroloģisko režīmu. Ja palu režīms netiek atjaunots, palieņu mežu biotopi ar tiem tipisko sugu daudzveidību ilglaicīgi nepastāvēs, paredzama to pārveidošanās par citiem biotopiem, piemēram, platlapju mežiem.

Svarīgākais biotopa aizsardzībā ir neiejaukšanās tajā, lai netraucētu dabiskos procesus, jo kokaudzei parasti nemaz nav nepieciešami īpaši apsaimniekošanas darbi.
Ja palieņu mežu teritorijā tiek iekārtotas, piemēram, kāpnes vai laipas tūristu apmeklējumiem, tas ir saudzīgāk, nekā ļaut dabas atpūtniekiem iebradāt platākas takas šai teritorijā, kas var veicināt erozijas procesus un kaitēt palieņu mežam.

A/s Latvijas valsts meži, kas ir lielākais mežu teritoriju apsaimniekotājs Latvijā, pārvaldījumā jaukti ozolu, gobu un ošu meži gar lielajām upēm sastopami tikai nepilnu 15 ha platībā. Saimnieciskā darbība īpaši aizsargājamā biotopā netiek veikta.
Latvijā līdz šim vēl nav veikta palieņu mežu biotopu atjaunošana; upju dabiskā tecējuma un palu režīma atjaunošana palieņu zālājos ir notikusi 2005. gadā Ķemeru Nacionālajā parkā un 2014. gadā Dvietes palienes dabas parkā atsākušos palu rezultātā, ļaujot uzlabot apstākļus noteiktām putnu sugām, piemēram, zosīm, bridējputniem, griezēm.

Šogad iecerēts atjaunot upes gultni degradētajos aluviālajos mežos Ķemeru Nacionālajā parkā, lai veicinātu sugām piemērotu apstākļu atjaunošanos.