Pērn teju trešo daļu zādzību zagļi izdarījuši, nakts vidū staigājot pa daudzdzīvokļu namu kāpņu telpām un dzīvoklī iekļūstot caur neaizslēgtām durvīm. Šo zādzību vidū ir situācijas, ka zagļi iekļūst mājoklī caur vaļā atstātiem logiem un ka cilvēki tiek apzagti, mājās atvedot gadījuma paziņas. «Cilvēki sapazīstas bārā, kāds uzaicina pie sevis uz mājām iedzert, un pēc tam pazūd mantas - telefons, reizēm laptops, fotoaparāts,» tipisko zādzības shēmu klāsta policijas pārstāvis E.Lūsis. Otrus 30 procentus zādzību, pēc policijas datiem, pērn veidojusi iekļūšana dzīvoklī, ielaužoties pa logu vai balkona durvīm. No šādām zādzībām visvairāk cieš pirmā un otrā stāva iedzīvotāji, bet, ja logiem priekšā ir režģis, zagļi iet arī augstāk. Gadās, ka, nolaižoties trosē no jumta, apzog augšējo stāvu iemītniekus. Atlikušajos 40 procentos gadījumu pērn zagļi dzīvoklī iekļuvuši, uzlaužot durvis vai atmūķējot durvju slēdzeni.
E.Lūsis stāsta, ka ir ļoti maz tādu zādzību, kuras pastrādājuši profesionāļi. Lielākajā daļā gadījumu (80-90%) zādzības izdara «narkomānu līmeņa» zagļi, kas meklē vieglākos veidus, kā bez īpašām iemaņām iekļūt dzīvoklī. Šie zagļi galvenokārt ņem naudu, zeltu, mazgabarīta elektropreces, vērtslietas, jo tās visvieglāk realizēt. Pēc apdrošināšanas kompānijas ERGO novērojumiem, dažkārt zagļus nebiedē pat signalizācija. «Viņiem ir dažas minūtes laika, tāpēc viņi visbiežāk paņem gan steigā atrodamas, gan viegli aiznesamas lietas, kuras ir viegli paslēpt somā, lai neradītu aizdomas apkārtējos,» skaidro ERGO Latvija AAS Īpašuma apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas departamenta direktors Jānis Sprindžuks.
If P&C Insurance AS Latvijas filiāles atlīdzību centra vadītāja Iluta Šķipsna iesaka - pirms novieto mantas it kā drošā vietā, vispirms padomā, kur pats meklētu noslēptas mantas! Visticamāk, zaglis tās meklēs turpat. Apkopojot apdrošināšanas kompāniju un policijas ieteikumus, esam uzskaitījuši sešas tipiskākās vietas, kur mājās nevajadzētu glabāt vērtīgās lietas, jo zaglis noteikti tur paskatīsies.