Dundagas novadā Slīteres Zilo kalnu sāngravā atrodas ļoti bīstamie un pa pusei jau aizbrukušie Svētmeitu kambari. Alas sarkanajos smilšakmens iežos pēdējos 20 gados ir krietni aizbrukušas un no 24 metriem pieejami esot vairs tikai astoņi. Alas iespējams atrast tikai pēc koordinātām, jo speciālas norādes zīmes uz šo vietu nav. Apmēram 9 km no Dundagas atrodas arī Liepniekvalka alas, kur uzņemtas filmas Maija un Paija pazemes epizodes. Alas ir garākā dabisko alu sistēma Kurzemē - ar piecām ieejām.
Vieglāk pieejami būs Māras kambari, kas atrodami, sekojot brūnai ceļa zīmes norādei pie Sabiles-Kuldīgas ceļa. Māras kambari sastāv no kanjonveida gravas ar vairākām nelielām alām, ko agrāk veidojuši avoti, bet tagad alas ir sausas. Šī vieta minēta kā kulta vieta jau XV gadsimtā un teikās saistīta gan ar velniem un raganām, gan svētmeitām. Turpat netālu - starp Sabili un Kandavu - atrodas Melderu Velna ala jeb Abavas Velnala, kas ir viena no zināmākajām Velna alām visā Latvijā. Lai atrastu alu, jāseko norādei uz Velna akmeni Plostu-Aizdzires lielceļa malā. Alas ieeja ir šaura, tajā var iekļūt tikai rāpus - pēc ielīšanas alā četrrāpus ar saliektu muguru var pieslieties kājās. Visdrīzāk alu veidojuši cilvēki, smiltis izmantojot stikla ražošanai, kas hercoga Jēkaba laikā Kurzemē nebija sveša lieta.
Lai izpētītu visas alas Gaujas Nacionālajā parkā, vajadzēs krietni daudz laika, jo to šeit netrūkst. Gūtmaņa ala, kas atrodas pie Turaidas, ir lielākā grota ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā un, domājams, viena no vecākajām Latvijas alām. Pēc ģeologu domām, ala veidojusies pirms apmēram 10 000 gadu, bet mūsdienās milzu grotu turpina paplašināt no tās izplūstošais spēcīgais avots. Gūtmaņa ala jau kopš XVI gs. vai vēl senākiem laikiem ir bijusi iecienīts apskates objekts. Ceļotāji smilšakmenī skrāpēja savus vārdus, ģerboņus, gadskaitļus un tamlīdzīgus uzrakstus. Senākais līdz mūsdienām daļēji saglabātais uzraksts Gūtmaņa alā ir Anna Magdalena von Tiesenhavsen Anno 1677.
Krimuldas Velnala Gaujas krastā aplūkojama tikai no upes otras puses, kur ierīkots speciāls skata laukumiņš. Līdz 15 metriem augstā un ap 250 metriem garā Velnalas klints atrodas Gaujas apskalotajā Piķenes kraujas lejasgalā - Velnalas klintīs. Netālu no Krimuldas Velnalas atrodas Mazā Velnala - 10,2 m gara ala, tās tuvumā no klints izplūst Gudrības avotiņš, kurā mātes agrāk mazgājušas saviem bērniem galvu, lai tie kļūtu gudrāki. Interesanti, ka cilvēki ūdeni, kas iztek no alu avotiem, ir uzskatījuši par dziedniecisku. Apskatei viegli pieejama Liepas Lielā ellīte Priekuļu pagastā Liepas ciemā, kas ir viens no vissavdabīgākajiem devona smilšakmeņu atsegumiem Latvijā. Un, kā stāsta teika, Liepas pagastā Ellīte bijusi velnu miteklis. Tur bijuši redzami cilvēki gan ar gaiļa, gan ar govs un zirga kājām.