Turēja dzelzs būrī
B. Bergdāls, kuru atbrīvoja 31. maijā saskaņā ar ASV valdības un islāmistu kustības Taliban netieši noslēgto vienošanos par gūstekņu apmaiņu, vēl aizvien atrodas Landštūlas militārajā medicīnas centrā Vācijā, ar viņu strādā mediķu komanda, kuras uzdevums ir palīdzēt vīrietim atgriezties normālā dzīvē.
Sarunās ar speciālistiem atbrīvotais karavīrs ir atklājis detaļas no savas dzīves pēdējiem pieciem gadiem. Ar anonīmu avotu starpniecību daļa no šīs informācijas ir noplūdusi ASV presē.
Laikraksts The New York Times vēsta, ka B. Bergdāls ticis pakļauts psiholoģiskiem un fiziskiem pazemojumiem, viņam vairākas nedēļas bija jāpavada tumšā metāla būrī pēc tam, kad viņš mēģināja aizbēgt. Zinoši cilvēki ASV valdībā apgalvo, ka viņš vismaz divas reizes ir mēģinājis aizbēgt.
Avoti Taliban telekompānijai CNN sacīja, ka sākotnēji B. Bergdāls ir turēts kāda veca vīra mājā, bet pēc amerikāņa izbēgšanas un atkārtotas notveršanas talibi viņu esot nogādājuši uz daudz drošāku vietu, no kuras viņam neesot bijušas izredzes aizbēgt. Avots noliedz, ka karavīrs būtu sodīts ar ievietošanu metāla būrī.
Talibi stāsta, ka viņi vienīgajai jebkad Afganistānā sagūstītajai ASV militārpersonai ir devuši lasīt islāma reliģiskās grāmatas, bet nav spieduši viņu mainīt reliģisko piederību. B. Bergdālam esot ļauts svinēt Ziemassvētkus un Lieldienas. Dažreiz viņš esot uzspēlējis futbolu ar talibu kaujiniekiem.
Vārdā neminēta amatpersona The New York Times sacījusi, ka B. Bergdālam ir ādas un smaganu problēmas, kas, visticamāk, saistītas ar sliktajiem sanitārajiem apstākļiem. Ārsti uzskatot, ka karavīra fiziskais stāvoklis ļautu viņam atgriezties dzimtenē, bet B. Bergdāls emocionāli vēl neesot gatavs satikt savu ģimeni, ar kuru viņš līdz šim vēl nav sazinājies.
B. Bergdāla vecākiem tiek nodrošināta pastiprināta apsardze, jo karavīra tēvs Bobs ir saņēmis vairākas nāves draudu vēstules.
Lamā par dezertieri
Daļa amerikāņu neslēpj nicinājumu pret B. Bergdālu, jo pār karavīru krīt aizdomu ēna, ka 2009. gada 25. jūnijā viņš bez atļaujas atstāja posteni un faktiski ieveda sevi talibu rokās. Atsevišķi dienesta biedri B. Bergdālu atklāti lamā par dezertieri un valsts nodevēju, kurš esot vēlējies pievienoties islāmistiem.
Pēc B. Bergdāla pazušanas 2009. gada augustā un septembrī militāro uzdevumu izpildes laikā bojā gāja seši viņa vienības biedri. Citi vienības locekļi apgalvo, ka šie karavīri ir nogalināti, veicot pazudušā B. Bergdāla meklēšanas operācijas.
Tomēr šim viedoklim pretī runā fakts, ka laikā, kad pazuda B. Bergdāls, talibi pastiprināja uzbrukumus ASV spēkiem, tādēļ līdz 2009. gada beigām tika nogalināti gandrīz 200 amerikāņu karavīri, raksta Reuters.
Savukārt paši talibi noraida apgalvojumu, ka B. Bergdāls pirmajās nedēļās pēc notveršanas būtu izrādījis interesi pāriet islāmticībā vai pievienoties Taliban.
«Mēs viņam neuzticējāmies, jo ļoti liela bija varbūtība, ka viņš ir spiegs. Tajā laikā cilšu pārvaldītajos rajonos [Pakistānas ziemeļrietumos, kur amerikānis pavadīja lielāko laiku gūstā] bieži notika bezpilota lidmašīnu uzbrukumi, tādēļ mēs no viņa baidījāmies,» stāsta kāds vārdā neminēts Afganistānas talibu komandieris.
ASV armija atturas izteikties par B. Bergdāla pazušanas apstākļiem un sola, ka pēc viņa atgriešanās dzimtenē uzsāks jaunu izmeklēšanu.